Vilhelms Purvītis

Vikipēdijas raksts

Vilhelms Purvītis (1872.-1945.) - viens no latviešu nacionālās glezniecības skolas aizsācējiem, kā arī viens no nozīmīgākajiem māksliniekiem latviešu mākslas vēsturē.

Purvītis studēja Pēterburgas Mākslas akadēmijā (1890.-1897.). Jau pirmajos studiju gados Pēterburgas mākslas akadēmijā viņš satuvinājās ar Jani Rozentālu un Jāni Valteru. 1897. gadā ar lielo zelta medaļu absolvēja A. Kuindži ainavu glezniecības meistardarbnīcu (kas viņam deva Krievijas impērijas muižnieka titulu). Viņa diplomdarbs "Pēdējie stari" guva ievērību arī 1900. gada Pasaules izstādē Parīzē - apbalvots ar bronzas medaļu Vispasaules izstādē Parīzē. Saņēmis zelta medaļu Minhenes Secesijas izstādē (1901.) un lielo zelta medaļu un Grand Prix Starptautiskajā mākslas izstādē Lionā.

Darbojies arī mākslinieku apvienībā "Rūķis", biedrībās "Мир искусства", "Kunstverein".

1898.gadā Purvītis, Rozentāls un Valters devās uz Vāciju, pēc tam uz Franciju. Pēcāk Purvītis atgriezās dzimtenē, šajā laikā plaši pazīstami bija tādi darbi kā “Atkusnis pavasarī”, “ Ziemas ainava”, “Agrs pavasaris”, “Pēdējais sniegs” utt. Purvītis atveidoja dabas formu ar maksimālu precizitāti, tajā pašā laikā piešķirot tai arī emocionālu nokrāsu. Šajā laikā viņa gleznās dominē tīras, vieglas, mierīgas krāsas. Purvītis bija radošs kompozīcijā un gaismēnu attiecībās – izcēla dažus kokus uz ainavas fona, tā panākot spēcīgu ritmu kontrastu, apzināti sabiezināja krāsas, lai iecerētais gaismas efekts radītu lielāku iespaidu.

Aptuveni 1906. gadā Purvītis devās uz Rēveli (Tallinu) un kļuva par zīmēšanas skolotāju Rēveles reālskolā. Šajā laikā Purvīša daiļradē parādījās pirmie pilsētas skati ("Rēvele miglā"). 1909. gadā Purvītis kļuva par Rīgas Pilsētas mākslas skolas direktoru (tajā mācījās Romans Suta, Jēkabs Kazaks un Valdemārs Tone), un vadīja skolu līdz Pirmajam Pasaules karam.

Purvītis uzskatāms par izcilu ainavistu, kurš iedibinājis ainavas žanrā savas tradīcijas un skolu. Atklājis Latvijas dabā daudzus jaunus motīvus (pavasara pali, ūdeņi, sniegi u.c.), radījis monumentālas, sintezētas, tipiskas Latvijas ainavas. Viņa darbi ir stilistiski daudzveidīgi, tajos jaušami plenēra reālisma, impresionisma, jūgendstila, postimpresionisma, ekspresionisma iespaidi. Viņš pirmais pēc Federa konsekventi pievērsās dabas tēlojumam.

Purvīša darbi izstādīti Parīzē, Berlīnē, Londonā, Drēzdenē, Diseldorfā, Vīnē, Ķelnē, Leipcigā.