Jūlijs Feders

Vikipēdijas raksts

Jūlijs Feders (1838-1909) bija spilgtākais ainavas žanra pārstāvis Latvijas mākslā.

Feders studēja Pēterburgas Mākslas akadēmijā, kā arī Diseldorfas Mākslas akadēmijā. 70-to gadu sākumā viņš aktīvi izkopa savu meistarību; šajā laikā viņa darbos dominēja romantisma ietekmes, dramatisks dabas tēlojums ("Pēc vētras"), ziemeļnieciski skati, lai arī vēlāk reālisma ietekmē viņa ainavas kļuva krāsās gaišākas un motīvos ikdienišķākas. Pēcāk viņš devās uz Ukrainu, kur 10 gadus nostrādāja par zīmēšanas skolotāju. Pēc Ukrainas dabas studijām radies arī viens no viņa populārākajiem darbiem – "Kapsēta".

Vēlāk Feders pārcēlās uz Pēterburgu, kur satuvinājās ar jauno latviešu mākslinieku paaudzi – Purvīti, Rozentālu, Valteru un citiem. Darbojās latviešu mākslinieku apvienībā "Rūķis". Šajā laika pastiprinājās viņa interese par nacionālo ainavu ("Gaujas leja" u.c.). Gadsimta beigās Feders uzgleznoja lielu skaitu dabas studiju ("Ceļš Līgatnē", "Siguldas pils dīķis" utt.). Viņam bija arī industriālas ainavas. Pārsvarā viņu tomēr saistīja liriskas noskaņas. Atsvišķos studiju gleznojumos viņš sasniedzis lielu formas lakonismu, noskaņas un tonalitātes smalkumu, zīmējuma vieglumu, izteiksmīgumu.