Verona

Vikipēdijas raksts

Verona
Veronas ģerbonis
Valsts	Itālija
Reģions	Veneto
Province	Veronas
Reljefs	59 m
Platība	206,63 km²
Iedzīvotāji
- Kopā (15.04.2006)	259 968
- Blīvums	1254/km²
Laika zona	CET, UTC+1
Koordinātes	45°26′N, 10°59′E
Tālsarunu kods	045
Pasta indekss	37100
Patrons	Veronas Sv. Zenons
Veronas atrašanās vieta Itālijā
Mājaslapa: www.comune.verona.it

Verona (itāliešu - Verona) ir pilsēta Itālijas ziemeļos, Veneto reģionā pie Adidžes upes. Tā atrodas 59 metru augstumā virs jūras līmeņa, netālu no Gardas ezera.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Savulaik būdama priekšalpu gallu apmetne, 89. gadā p. m. ē. kļuva par romiešu koloniju, bet 49. gadā p. m. ē. par municipu. Pilsētas straujo izaugsmi noteica tā atrašanās vieta ceļu krustpunktā. 403. gadā pie Veronas Stilihons pieveica vestgotus Alariha vadībā. 489. gadā pilsētu ieņēma goti, 569. gadā - lombardi, bet 774. gadā - Kārlis Lielais.

Ap 1100. gadu Verona kļuva par komūnu, kuru vadīja podesta. XIII gadsimtā par Veronas valdniekiem izvirzījās Skaligeri dzimta. No 1277. līdz 1387. gadam Veronā valdīja Kangrande I (Cangrande I della Scala), kurš izvirzījās par gibellīnu frakcijas vadoni, pakļāva Paduju, Trevizo un Vičencu. Kangrade I atbalstīja Dantes, Petrarkas un Džoto darbību. Nākošais Veronas valdnieks Mastino II ieguva savā īpašumā Brešu, Parmu un Luku. Tomēr 1337. gadā pret veroniešiem nodibinājās spēcīga koalīcija - Florence, Venēcija, Viskonti, Esti un Gonzagas. Trīs kara gadu rezultātā Veronas pārvaldē palika tikai pati Verona un Vičenca.

1387. gadā Veronu pakļāva Milāna, bet 1405. gadā tā iekļāvās Venēcijas republikas sastāvā. No 1509. gada līdz 1517. gadam Verona bija imperatora Maksimiliāna I īpašums. 1797. gadā pilsētu ieņēma Napoleona karaspēks. Kaut arī iedzīvotāji sacēlās un padzina franču karaspēku, Napoleons likvidēja Venēcijas republiku un pēc Kampoformijas miera līguma starp Franciju un Austriju Verona iekļāvās Austrijas sastāvā. 1805. gadā pēc Presburgas miera līguma Verona nonāca Napoleona kontrolētās Itālijas karalistes sastāvā, bet pēc Napoleona sagrāves Verona atkal nokļuva Austrijas sastāvā.

1866. gadā Verona iekļāvās apvienotajā Itālijas valstī. 2. pasaules kara laikā, kad Itālijas ziemeļos nodibinājās Salo republika, Veronā no 8. līdz 10. februārim notika prāva, kurā tiesāja fašistu politiķus, kuri bija atbalstījuši Musolīni atcelšanu no varas 1943. gada 24. jūlijā.

Ievērojamākās vēsturiskās celtnes:

• Romiešu laika celtnes:
  • Veronas arēna (uzcelta ap 30. gadu)
  • Ponte di Pietra tilts (uzcelts ap 100. gadu p. m. ē.)

• Baznīcas:
  • Chiesa di Santa Anastasia (XIII - XIV)
  • Chiesa di Santa Maria in Organo (VI - VIII gs.)
  • Basilica di San Zeno (X - XI gs.)

[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki

Veronā dzimuši:

• Franko Donatoni (Franco Donatoni, 1927 - 2000) - komponists
• Džirolamo Frakastoro (Girolamo Fracastoro, 1478 - 1553) - fiziķis
• Romano Gvardīni (Romano Guardini, 1885 - 1968) - filozofs
• Katulls (Catullus, ap 84. p.m.ē. - ap 54. p.m.ē.) - dzejnieks
• Cezāre Lombrozo (Cesare Lombroso, 1835 - 1909) - kriminalogs
• Emilio Salgāri (Emilio Salgari, 1862 - 1911) - rakstnieks
• Mikele Sanmikeli (Michele Sanmicheli, 1484 - 1559) - arhitekts
• Paolo Veroneze (Paolo Veronese, 1528 - 1588) - mākslinieks