Urāliešu valodas
Vikipēdijas raksts
Urāliešu valodu virsaime sastāv no somugru un samodiešu valodu saimēm. Šī ir viena no mazākajām valodu saimēm pasaulē, sastāv no 30 valodām, kurās runā apmēram 20 miljoni cilvēku. Valstis, kurās ir liels skaits urāliešu valodu runātāju ir Igaunija, Somija, Ungārija, Norvēģija, Rumānija, Krievija, Serbija un Zviedrija. Virsaimes nosaukums "Urāliešu" visdrīzāk cēlies no Urālu kalniem. Urālu kalni ir viena no versijām par urāliešu valodu izcelsmes vietu un arī mūsdienās šajā reģionā dzīvo urāliešu valodās runājošās tautas.
[izmainīt šo sadaļu] Urāliešu valodu vārdu salīdzinājums
Tabulas ar dotajiem vārdiem parāda vienotu urāliešu valodu radniecības pakāpi. Somu, igauņu, lībiešu un vepsu valodas vārdi parāda ļoti ciešu valodu radniecību, kamēr samojedu grupas ņencu un selkupu valodas ar zināmu kopējo radniecību parāda lielas atšķirības no, piemēram, igauņu valodas. Hantu valodas vārdi skaidri parāda ciešo līdzību ar ungāru valodu, jo abas valodas ir ugru valodas apakšgrupā. Šīs līdzības ir viegli pamanīt, bet salīdzinošā valodniecība ir tā, kas tehniskā veidā izveido sistēmu, kā to padarīt pamanāmu.
Galvenais šo tabulu avots ir Karolu Redes (Károly Rédei ) "Urāliešu vispārējās etimoloģijas vārdnīca" (1988). Saīsinājums SU apzīmē Somugru pirmvalodu. Urāliešu valodas veido divi lieli zari - somugru un samodiešu valodas. Rekonstruēt kopējās proto-urāliešu (PU - urāliešu pirmvalodas) vārdus ir ļoti sarežģīti, tā ka pirmvalodas vārdi no samodiešu valodām ir attiecināmi tikai uz proto-urāliešu vārdiem, lielāko daļu atstājot tikai kā somugru pirmvalodas vārdu.
Urāliešu valodu vārdu salīdzinājums I: Lietvārdi
| Nozīme | Somu | Igauņu | Lībiešu | Vepsu | Sāmu | Erzu | Mariešu | Udmurtu | Komiešu | Hantu | Mansu | Ungāru | Ņencu | Selkupu | PU |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| acis (acs) | silmä | silm | sīlma | sil'm | čalbme | sel'me | činca | . | sin | sem | šäm | szem | sew | sai | *silmä |
| sirds | sydän | süda | sidā | südäin' | tšade | sedej | šüm | sulem | selem | šem | šäm | szív | sej | sid' | *sidä-mз |
| galva | pää | pea | pǟ | pä | . | pä | . | puŋ | pom | . | päŋ | fej, fő | . | . | *päŋe (SU) |
| roka | käsi | käsi | kež | käzi | gietta | ked | kit | ki | ki | köt, ket | kät | kéz | . | . | *käte (SU) |
| asinis | veri | veri | ver | veri | varra | ver | wər | ver | vir | wer | wür | vér | . | . | *wire (SU) |
| kāja | jalka | jalg | jālga | jaug | juolge | jalgo | jal | . | . | . | . | g-yalog | . | . | *jalka (SU) |
| zivs | kala | kala | kalā | kala | guolle | kal | kol | . | . | kul | kol | hal | χale | kel | *kala |
| pele | hiiri | hiir | īr | hir’ | čejer | . | šir | šyr | jönkər | täŋker | egér | . | . | . | *šiŋer (SU) |
| koks | puu | puu | pū | pu | . | pu | pu | pu | . | -pe | fa | pa | po | . | *puwe |
| ledus | jää | jää | jeij | jieegŋa | ej | ij | je | ji | jöŋk | jöŋk | jég | . | . | . | *jäŋe (SU) |
| ūdens | vesi | vesi | vež | vezi | ved | wət | vu | va | . | wit | víz | wit | yt | . | *wete |
| māja | kota | koda | kuodā | goatte | kudo | kuδə | ka, ko | ka, ko | kat | . | ház | . | . | . | *kota (SU) |
Urāliešu valodu vārdu salīdzinājums I: Darbības vārdi, Skaitļa vārdi, vietniekvārdi
| Nozīme | Somu | Igauņu | Lībiešu | Vepsu | Sāmu | Erzu | Mariešu | Udmurtu | Komiešu | Hantu | Mansu | Ungāru | Ņencu | Selkupu | PU |
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| iet | mene | mine | manna | lǟdõ | mända | . | mije | min | mun | men | min | men-ni | min | men-da | *mene |
| zināt | tunte | tunde | tieudõ | teta | dow'da | . | . | todi | ted | . | . | tud-ni | tumta | (tymne) | *tumte |
| dot | anta | anda | āndõ | antta | . | ando | . | ud | ud | . | . | ad-ni | . | . | *amta (SU) |
| viens | yksi | üks | ikš | üks’ | ok'ta | vejke | ik(te) | ok | et | it | ük | egy | . | . | *ikte (SU) |
| divi | kaksi | kaks | kakš | kaks' | guokte | kavto | kok | kik | kik | kät | kit | két, kettő | . | . | *kakta (SU) |
| trīs | kolme | kolm | kuolm | kuome | golbma | kolmo | kəm | kwin | kujim | koləm | korəm | három | . | . | *kolme (SU) |
| četri | neljä | neli | nēļa | nell’ | njaelje | nile | nəl | nil | nol | nelə | nili | négy | . | . | *neljä (SU) |
| pieci | viisi | viis | vīž | viž | vitta | vete | wəc | vit | vit | wet | ät | öt | . | . | *witte (SU) |
| seši | kuusi | kuus | kūž | kuz' | gut'ta | koto | kut | kwat' | kvat | kut | kat | hat | . | . | *kutte (SU) |
| simts | sata | sada | sadā | sada | čuotte | sado | šüδə | su | so | sat | šat | száz | . | . | *sata (SU) |
| kas | ken | ke(s) | kis | gi, kä | ki | ke, kü | kin | kin | . | . | ki | . | . | . | *ke, ki (SU) |
[izmainīt šo sadaļu] Urāliešu skaņu atbilsmes
Dotās etimoloģijas rāda dažu urāliešu skaņu atbilsmes, šeit, somu un ungāru valodas skaņu atbilsmes
- somu /p-/ atbilst ungāru /f-/ (piemēram, puu:fa)
- somu /k-/ pirms /a/ un /o/ atbilst ungāru /h-/ (piemēram, kala:hal), citos gadījumos somu /k-/ ungāriem paliek /k-/ (piemēram, käsi:kéz)
- somu /-t-/ atbilst ungāru /-z/ (piemēram,. sata:száz)
- somu /-nt-/ atbilst ungāru /-d-/ (piemēram, tunte:tud)
- somu /s-/ atbilst ungāru /sz-/ vai /Ø-/ (piemēram, silmä:szem, syli:öl), kas norāda uz to, ka šis somu /s/ ir radies no diviem atšķirīgiem /s/, kuru atšķirība ungāru valodā vēl iraidra.
Pēc šiem un citiem novērojumiem var plaši rekonstruēt proto-urāliešu fonēmas (skaņas). Urālistikā pastāv uzskats, ka somu valodā pamatā ir saglabājušies proto-urāliešu līdzskaņi, bet ungāru valodā to vietā parādās jauninājumi. Savukārt senos proto-urāliešu patskaņus var atrast sāmu valodā.
| Urāliešu valodas | |
|---|---|
| Somugru | Ungāru · Hantu · Mansu · Komiešu · Permiešu · Udmurtu · Erzju · Mokšu · Mariešu · Sāmu · Somu · Igauņu · Veriešu · Lībiešu · Votu · Vepsu · Karēļu · Ižoru |
| Samodiešu | Encu · Ņencu · Nganasanu · Seļkupu · Taigu† · Karagasu† · Sojodu† · Motoru† · Koibalu† · Kamasiešu† |
| (†) apzīmē mirušās valodas | |
