Sēnes

Vikipēdijas raksts

Sarkanā mušmire (Amanita muscaria)

Sēnes (fungi, mycota) ir atsevišķa organismu grupa jeb valsts. Sēnes nav ne augi, ne dzīvnieki. Atšķirībā no augiem, sēnes nesatur hlorofilu, tādēļ nespēj pašas sev saražot nepieciešamās barības vielas. Šajā aspektā tās vairāk atgādina dzīvniekus, jo pārtiek no jau gatavām citu organismu saražotām organiskajām vielām. Taču sēnēm nav ne nervu, ne orgānu sistēmas, un tām nepiemīt spēja pārvietoties, kas raksturīga dzīvniekiem. Turklāt, sēnes vairojas ar mikroskopisku reproduktīvo vienību palīdzību, kuras sauc par sporām. Sporas pēc savas uzbūves ir daudz vienkāršākas nekā olas vai sēklas un lielākoties sastāv tikai no vienas šūnas. Ar vārdu "sēne" bieži saprot tikai sēnes virszemes reproduktīvo daļu jeb augļķermeni. Taču, līdzīgi kā ābols vai ķirbis, sēne ir tikai daļa no vesela organisma. Daudzu sēņu uzbūve ir ārkārtīgi smalka un to dzīves cikli ir vieni no vissarežģītākajiem uz mūsu planētas. Precīzs, dabā sastopamo sēņu sugu skaits nav zināms. Šobrīd dokumentēti vairāk kā 70 000 dažādu sēņu sugu, taču to kopējais skaits uz mūsu planētas tiek lēsts vismaz ap 100 000. Latvijā sastopamas vairāk kā 4000 dažādu sēņu sugu.

Sēņu klasifikācija pilnībā vēl nav izstrādāta. Ir organismu grupas, kuras dažādi autori liek vai pie sēnēm, vai pie protistiem. Ir liela sēņu grupa Deuteromycetes, apm. 15000 sugu, kuru taksonomiskais stāvoklis nav skaidrs. Tāpat nav skaidrs, kur likt ķērpjus, jo tie nav īsti organismi, bet simbiotiskas grupas, kas sastāv no sēņu un aļģu saaugumiem. Šajā klasifikācijā tie ir pielikti pie sēnēm, jo sēnes ir neatņemams ķērpju elements. Fotosintezējošie komponenti var būt dažādi, gan prokariotiskās zilaļģes, gan eikariotiskās zaļaļģes. Mēdz būt gadījumi, kad vienā ķērpju sugā var būt dažādu sugu aļģes. Pie tam lielākā aļģu daļa dzīvo arī brīvā veidā. Savukārt ķērpjus veidojošās sēnes brīvā veidā nav sastopamas. Tās ir vai nu bazīdijsēnes, vai nu asku sēnes, bet ne sēņu kombinācijas.

Valsts: Fungi (Sēnes)
Nodalījums: Basidiomycota (Bazīdijsēnes)
Nodalījums: Ascomycota (Asku sēnes)
Nodalījums: Zygomycota (Zigomicētes)
Nodalījums: Chytridiomycota (Hitridiomicētes)
Nodalījums: Glomeromycota (Glomeromicētes)
Nodalījums: Lichenes (Ķērpji)
Grupa: Deuteromycetes (Nepilnīgi pazīstamo sēņu grupa)

Bioloģijas zinātnes nozari, kas pēta sēnes, sauc par mikoloģiju.

[izmainīt šo sadaļu] Ēdamās sēnes

Latvijā par ēdamām ir atzītas 303 sēnes. Sēņotāji lasa tikai kādas 20-30 sugas. Ir jāatgādina tas, ka ēšanai drīkst lasīt tikai tās sēnes par kurām mēs esam pārliecināti, ka tās ir ēdamas.

Baravika - Boletus edulis
Sila lācītis - Leccinum vulpinum
Ozolu lācītis - Leccinum quercinum
Parastā apšubeka - Leccinum aurantiacum
Baltā apšubeka - Leccinum percandidum
Dzeltenbrūnā apšubeka - Leccinum testaceoscabrum
Parastā bērzubeka - Leccinum scabrum
Purva bērzubeka - Leccinum holopus
Melnā bērzubeka - Leccinum melaneum
Parastā sviestbeka - Suillus luteus
Graudainā sviestbeka - Suillus granulatus
Priežu sviestbeka - Suillus variegatus
Kastaņu smilšbeka - Gyroporus castaneus
Rudzpuķu smilšbeka - Gyroporus cyanescens
Kazu samtbekas - Xerocomus subtomentosus
Lāču beka - Xerocomus badius
Lielā dižsardzene - Macrolepiota procera
Sarkstošā dižsardzene - Macrolepiota rhacodes
Pelēkā tintene - Coprinus atramentarius
Porcelāna tintene - Coprinus comatus
Parastā celmene - Armillaria mellea
Ziemas celmene - Flammulina velutipes
Dzeltējošā atmatene - Agaricus silvicola
Lauka atmatene - Agaricus campestris
Meža atmatene - Agaricus silvaticus
Tīruma atmatene - Agaricus arvensis
Cirtainā čigānene - Rozites caperata

Baltā bērzlape - Russula delica
Mainīgā bērzlape - Russula decolorans
Plankumainā bērzlape - Russula vesca
Purva bērzlape - Russula paludosa
Sīvā bērzlape - Russula emetica
Siļķu bērzlape - Russula xerampelina
Baltā krimilde - Lactarius bertilloni
Sīvā krimilde - Lactarius pergameneus
Piparu krimilde - Lactarius piperatus
Dzeltenā krimilde - Lactarius scrobiculatus
Meduszvīņu krimilde - Lactarius repraesentans
Saldā krimilde - Lactarius volemus
Cūcene - Lactarius necator
Sarkandzeltaine - Lactarius helvus
Alksnene - Lactarius rufus
Parastais vilnītis - Lactarius torminosus
Austeru sānause - Pleurotus ostreatus
Parastā gailene - Cantharellus cibarius
Rudens taurene - Cratarellus cornucopioides
Medene - Sarcodon imbricatus
Jomainās adatene jeb kliņģerene - Hydnum repandum
Sērapiepe - Laetiporus sulphureus
Kārpainais pūpēdis - Lycoperdon perlatum
Milzu apaļpūpēdis - Langermannia gigantea
Zaķu pūpēdis - Calvatia caelatum
Parastie zemestauki - Phallus impudicus

[izmainīt šo sadaļu] Neēdamās sēnes

Latvijā par neēdamām ir atzītas 243 sēnes. Tās ir sēnes, kuras nesatur indīgas vielas, bet tomēr tās satur vielas, kuras izdala nepatīkamu smaku vai arī ir rūgtas vai ar dedzinošu garšu.

Parastā žultsbeka - Tylopilus felleus

[izmainīt šo sadaļu] Indīgās un halucinogēnās sēnes

Latvijā par indīgām ir atzītas 33 sēnes. Tās ir sēnes, kuru augļķermeņi satur indīgas vielas (sēņu indes), kas nonākot cilvēka organismā, izraisa tā saindēšanos vai pat nāvi.

Zaļā mušmire - Amanita phalloides (Vaill.:Fr.) Secr.
Baltā mušmire - Amanita virosa (Lam.) Bertilloni
Sarkanā mušmire - Amanita muscaria (L.:Fr.) Cook.
Panteru mušmire - Amanita pantherina (DC.:Fr.) Krombh.
Violetbrūnā mušmire - Amanita porphyria (Alb. & Schwein.:Fr.) Mlady
Bālā mušmire - Amanita citrina (Schaeff.)Pers.
Patujāra šķiedrgalvīte - Inocybe erubescens Blytt (sin. Inocybe patouillardii Bres.)
Hornemana virpainīte - Stropharia hornemannii (Fr.:Fr.) Lundell et Nannf.
Kailā mietene - Paxillus involutus (Batsch:Fr.) Fr.
Parastā bisīte - Gyromitra esculenta (Fr.)Fr.
Rūgtā sērsēne - Hypholoma fasciculare (Huds.: Fr.) P.Kumm.
Pelēkā tintene - Coprinus atramentarius (Bull.:Fr.) Pers.
Dzeltensarkanā tīmeklene - Cortinarius orellanus Fr.
Velna beka - Boletus satanas Lenz.