Rucavas pagasts

Vikipēdijas raksts

Rucavas pagasts
Novietojums

Galvenie dati
Administratīvais centrs:	Rucava
Platība:	23 805,2^[1] ha
Iedzīvotāju skaits:	1 346^[2]
Apdzīvotās vietas:	Rucava Ķāķišķe
Rajons:	Liepājas rajons
Robežojas ar:	Lietuva Dunikas pagasts Nīcas pagasts
Mājaslapa:

Rucavas pagasts - pašvaldība Liepājas rajona dienvidrietumos, Kurzemē, pie Baltijas jūras. Pagasta centrs atrodas Rucavā.

Pagasts ir ļoti bagāts ar dabas un kultūrvēstures vērtībām.

[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās vieta

Rucavas pagasts atrodas Latvijas Valsts dienvidrietumos, Liepājas rajona pašā dienvidu stūrī starp Baltijas jūru un Lietuvas Valsts robežu. Pagasta kopējā platība 23 805,2 ha. , ~ 30 % no kopplatības lauksaimniecības zeme, ~ 30 % meži . Pagasta robežas pēdējo reizi mainītas 1974. gadā, kad Kalnišķi tika pievienoti Nīcas pagastam. Rucavas pagastā apvienoti 18 ciemi: Rucava, Rucavas Muiža, Pape, Papes Priediengalciems, Papes Ķoņu ciems, Nida, Ģeistauti, Līkuma ciems, Pirkuļi, Zirnāja ciems, Sviļu ciems, Palaipe, Meirišķe, Bajāriņu ciems, Ķāķišķe, Mikņu ciems, Peši un Jūči. Pagastā ir 134 km pašvaldības ceļu.

[izmainīt šo sadaļu] Sabiedriskā dzīve

Pagastā pašreiz dzīvo 1400 iedzīvotāju, no kuriem lielākā daļa dzīvo pagasta centrā – Rucavā. Rucavas pagastā darbojas vairāki nozīmīgi uzņēmumi, notiek kūdras ieguve un pārstrāde, niedru pļaušana Papes ezerā un sagatavošana, mežizstrāde un kokapstrāde, lielogu dzērveņu audzēšana vairākas zemnieku saimniecības, 8 viesu mājas, ir trīs veikali, bērnu dārzs, skola, mūzikas skola, bibliotēka ar iekārtotu novadpētniecības ekspozīciju, tūrisma informācijas centrs, ambulance, aptieka, darbojas kultūras nams, Rucavas tradīciju klubs. Pagastā ir divas draudzes – luterāņu un baptistu, 19 kapsētas ar 1 kapliču Rucavas centra kapos.

[izmainīt šo sadaļu] Daba

Atrodas Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā. Augstākā vieta pagastā - Pāļu kalns - 36,1 m vjl. Pāļu kalns ir augstākā kāpa Baltijas jūras piekrastē.

Aptuveni puse no Rucavas pagasta teritorijas ir dabas liegumi, lielākais no tiem – Papes dabas parks. Pagasta teritorijas lielāko daļu aizņem smilšainā Piejūras zemiene, pārējo Sventājas morēnu pauguraine ar lēzeni viļņoto reljefu. Piejūras zemienes centrālo daļu aizņem Nidas purvs un Papes ezers. No Papes Priediengala līdz Jūrmalciemam atrodas augsto kāpu valnis. Rucavas pagasta teritorijā augstākā kāpa ir Lāvas kalns Papē (27 m). Lielākā upe ir Latvijas – Lietuvas robežupe – Sventāja jeb Sventa, citas upes – Paurupe, Līgupe, Vārnupe, Kliņķupe uc.

Rucavas pagasta ūdensapgādē izmantojami visi pieci ūdensnesējslāņi. Papes apkārtnē 1700 m dziļumā ir atrasti karstie jeb terminālie ūdeņi ( līdz 62,4 C), pagasta teritorijā iestiepjas arī ieguvei perspektīvas naftas iegulas.

Lielākā daļa Rucavas pagasta teritorijas atrodas Piejūras ģeobotāniskajā rajonā, tikai tā austrumu daļa – Sventājas pauguraine – Kurzemes ģeobotāniskajā rajonā. Augu segu jeb veģetāciju veido kāpu un starpkāpu ieplaku, mežu, purvu un lagūnu ezeru augu sabiedrības. Rucavas pagasta teritorijā sastopamas ap 40 no Sarkanajā grāmatā iekļautajām augu sugām. No ļoti retajām Sarkanajā grāmatā iekļautajām sugām pagasta teritorijā aug 15. Aptuveni 20 Latvijas florai retu un aizsargājamu augu sugas ir sastopamas tikai Rucavas pagasta teritorijā, piemēram, āra bērzs un kailā sinepītes.

[izmainīt šo sadaļu] Pagasta vēsture

Par nosaukumu „Rucava” izcelsmi un nozīmi ir izteiktas vairākas versijas. Par tā senāko formu valodnieki uzskata „Rukiava”, taču šā vārda skaidrojumam, kā norāda vēsturnieks Muntis Auns, īpaša uzmanība nav pievērsta. Pēc Latvijas vēstures institūta valodnieka Ojāra Buša un M. Auna domām, visticamāk ir divas versijas: vārda nozīme ir saistāma vai nu ar miglu (lietuviski – rūkas), vai, vēl ticamāk, ar jēdzienu „aizaugt” (rukt, sarukt).

Dokumentos pirmo reizi Rucavas vārds minēts 1253. gada 5. aprīlī, kad Kursas sadalīšanu starp Kurzemes bīskapiju un Vācu ordeni dokumentēja Kurzemes bīskaps Henrihs ( Bichof heinrich von Kurland), arī ordeņa mestra vietnieks Livonijā Sainas Eberhards (Evenhardus de Saine). Šajā un 1253. gada 20. jūlijā dokumentā vietas apzīmējums „Rutzowe” ir identisks gan vācu, gan latīņu valodā rakstītajos tekstos. ([Rucavas pagasta vēsture internetā: http://www.rucava.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=8&Itemid=6])