Virgas pagasts

Vikipēdijas raksts

Virgas pagasts
Novietojums

Galvenie dati
Administratīvais centrs:	Paplaka
Platība:	~ 8600^[1] ha
Iedzīvotāju skaits:	954^[2]
Apdzīvotās vietas:	Virga, Paplaka, Purmsāti
Rajons:	Liepājas rajons
Robežojas ar:	Bunkas pagasts Priekules pagasts Gramzdas pagasts Kalētu pagasts, Bārtas pagasts, Gaviezes pagasts
Mājaslapa:	www.virga.lv

Virgas pagasts - pašvaldība Liepājas rajona centrālajā daļā, Kurzemē. Lielā Ziemeļu kara laikā Virgā vairākus mēnešus atradās zviedru karaspēka ziemas nometne, kurā karavīri pārlaida ziemu un sagatavojās iebrukumam Polijas-Lietuvas kopvalstī.

Satura rādītājs

1 Ģeogrāfija
2 Dabas un kultūras pieminekļi
3 Vēsture
- 3.1 Stāsts par grāfienes Auroras neizdevušos diplomātisko misiju
4 Atsauces
5 Ārējās saites
6 Atsauces

[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfija

Virgas pagasta teritorija ir 86 km2, iedzīvotāju skaits 954.
Robežas ar Priekules, Gramzdas, Kalētu, Bārtas, Gaviezes un Bunkas pagastiem. Vārtāja ir robežupe Virgas pagasta rietumu nomalē, Birztala – dienvidu daļā, bet vidusdaļu šķērso Vārtājas pieteka Virga.
Reljefu veido viļņots morēnu līdzenums. Kopumā pagasta ZA un A daļa ir augstāka.
Pagastā ir trīs apdzīvotās vietas – Virga, Paplaka un Purmsāti. Administratīvais centrs atrodas Paplakā.
Paplaka atrodas 110 km attālumā no Rīgas un 29 km attālumā no Liepājas, 17 km no Grobiņas, 10 km no Priekules.

[izmainīt šo sadaļu] Dabas un kultūras pieminekļi

Ietilpst Bārtas upes baseinā, Vārtājas un Birztalas upes veido samērā dziļas ielejas. Pagasta vidusdaļā Vārtāja tek krāšņā senlejā, kas tiek saukta par Lanku. Tās platums ir 1- 2 km, krastu augstums līdz 40 m. Ieleja ir ļoti auglīga, kādreiz bijusi blīvi apdzīvota. Tā veidojusies leduslaikmeta beigu posmā, noplūstot ledāja ūdeņiem.
Pieci mikroliegumi: īpaši aizsargājamai putnu sugai Mazajam ērglim (Aguila pomarina). Melnajam stārķim (Ciconia nigra), īpaši aizsargājamai ziedaugu un paparžaugu sugai Lielajai raganzālītei (Circaea lutetiana L.) un aizsargājamiem meža biotopiem.

Aizsargājamie dižkoki - parastais osis (5,06 m apkārtmērs), parastais ozols (5 m), parastais skābardis (1,82 m), parastā liepa (4,31m).

Vietējas nozīmes aizsargājama dabas teritorija - Virgas parks.

Valsts nozīmes kultūras pieminekļi:
- Brūveru pilskalns,
- Kalna Zīvertu senkapi,
- Paplakas pilskalns,
- Virgas senkapi pie Rūķīšiem,
- Purmsātu (Upes) pilskalns,
- Gabaliņu senkapi.

Vietējās nozīmes kultūras pieminekļi:
- Kalviņu viduslaiku kapsēta,
- Virgas muižas apbūve,
- Piemiņas akmens deportētajiem pagasta iedzīvotājiem,
- 1905.gada piemiņas vieta Purmsātu kapsētā.

Sakarā ar 300 gadadienu kopš Zviedrijas karaļa Kārļa XII uzturēšanās Virgā 2001. gada vasarā tika atklāta piemiņas zīme „Kārļa zābaks”. Piemiņas zīmes idejas autors ir vēsturnieks Rihards Rubīns, ideju īstenoja tēlnieks Raimonds Gabaliņš un mākslinieks Raimonds Kalniņš.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Pirms Ziemeļu krusta kariem Virga atradās kuršu Piemares zemes dienvidaustrumu malā.
13. gs. to iekļāva Livonijas ordeņvalstī, viduslaikos tagadējā Virgas muižas teritorijā bijusi nocietināta vācu bruņinieku pils.
1561. gadā šo teritoriju iekļāva Kurzemes un Zemgales hercogistē.

Tagadējā pagasta teritorijā atradās trīs muižas:
- Virgas muiža kā lēnis piešķirta ordeņa vasaļa Konrāda Noldes dzimtai. 1583. gadā apstiprināts dzimtas zīmogs un ģerbonis, kas tagad redzams Virgas muižas zāles durvīs. Parkā Noldes dzimtas kapi. Lielā Ziemeļu kara laikā 1701. gada ziemā Virgā atradās karaļa Kārļa XII vadītā zviedru karaspēka nometne. 1875. gadā par pagasta līdzekļiem tika uzcelts latviešu skolas nams, bet kopš 1935. gada skola atrodas bijušās muižas ēkās. Līdz 1937. gadam Virgā darbojās I pakāpes vācu pamatskola. Virgas simbols ir holandiešu tipa vējdzirnavas Liepājas-Priekules –Ezeres autoceļa malā, kas pirmo reizi minētas 1892. gadā.
- Paplaka pirmo reizi minēta 1422. gadā kā ordeņa zemes lēnis Plakakti, kad tā izlēņota Heinriham Jodem. 1802. gadā par muižas īpašnieku kļūst G.H. fon Zēfelds, kas muižu pārdod savai meitai Laurai un viņas vīram Johanam fon der Ropam, šajā laikā celts neparastais kungu nams ampīra stilā, kas gājis bojā Otrā pasaules kara laikā. 1848. gadā Paplakā nodibināta skola. Pēc 1849. gada muiža tiek pārdota Priekules baronam Korfam.
- Purmsātu muiža pirmo reizi ir minēta 1357. gadā, kad Rommelu dzimta saņem muižu kā lēni un pārvalda to 456 gadus. Saglabājies muižas parks un dažas muižas ēkas. No 1961. gada ēkas apsaimnieko Purmsātu speciālā internātpamatskola, kurā iekārtota vēstures ekspozīcija.

[izmainīt šo sadaļu] Stāsts par grāfienes Auroras neizdevušos diplomātisko misiju

Zviedrijas karalis Kārlis XII (1700).

Grāfiene Marija Aurora fon Kēnigsmarka.

Pēc uzvaras Daugavas kaujā Spilves pļavās 1701. gada rudenī Zviedrijas karaļa Kārļa XII karaspēks iekārtoja ziemas nometni Virgā. Nespējot uzvarēt zviedrus kaujas laukā, Polijas-Lietuvas karalis Augusts II Stiprais esot nolēmis sūtīt diplomātiskā misijā pie stūrgalvīgā Kārļa XII savu mīļāko Kēnigsmarkas grāfieni Mariju Auroru. Zviedru karalis tomēr atteicies Auroru pieņemt. Izmisumā Aurora uzmanīja Kārli viņa rīta izjādē. Kārlis viņu tikai pasveicināja un aizjāja garām. Voltērs vēlāk par šo incidentu zobgalīgi rakstīja, ka Aurora tomēr esot sevi mierinājusi ar to, ka viņa bijusi vienīgais cilvēks, no kā Kārlis XII esot baidījies. Pēc šī gadījuma Kārlis XII, lai rādītu, ko viņš domā par Kēnigsmarkas grāfieni, pavēlēja, bungām skanot, no Virgas nometnes izdzīt visas zviedru karavīru metreses.

1702. gada janvārī Kārlis XII savu galveno mītni pārcēla no Virgas uz Kauņu.

[izmainīt šo sadaļu] Atsauces

Voltaire, Histoire de Charles XII, Oeuvres completes, Tome XXII, Paris 1821. 89-90 lpp.
Edgards Dunsdorfs, Latvijas vēsture 1600-1710. Daugava, Upsala 1962. 154 lpp.