Daugavas kauja

Vikipēdijas raksts

Zviedru uzbrukums pāri Daugavai Spilves kaujas laikā 1701. gada jūlijā.

Daugavas kauja, arī Spilves kauja bija otrā lielākā kauja pēc Narvas kaujas Lielajā Ziemeļu kara sākumā starp Saksijas (19 000 vīru) un Zviedrijas karaspēkiem (7000 vīru). Kauja notika 1701. gada 19. jūlijā Spilves pļavās Pārdaugavā. Sakšu armijas virspavēlnieks grāfs Ādams fon Šteinavs (Adam Heinrich Graf von Steinau) taktiski kļūdījās un pirms kaujas sadalīja savu karapēku. Zviedru kājnieki dūmu aizsegā pārcēlās pāri Daugavai un spējā triecienā sakāva sakšus, kas organizēti atkāpās. Karalis Kārlis XII viegli ieņēma Kurzemi un līdz 11. augustam uzturējās Bauskas pilī.

[izmainīt šo sadaļu] Daugavas forsēšana un pontonu tilta izcelsme

Zviedru peldošā baterija, kas tika lietota arī Daugavas forsēšanai 1701. gadā

Kaujas laikā zviedri izmantoja peldošas koka platformas un dūmu aizsegu. Lai galvenais karaspēks varētu šķērsot Daugavu, tika uzbūvēti plosti, kas savā starpā bija saistīti ar virvēm. Pēc karaspēka aiziešanas tilts palika Rīgas pilsētai un kalpoja kā pirmais tilts pār Daugavu tās lejtecē, ko izmantoja vasaras mēnešos. 1705. gadā pavasara pali tiltu aiznesa jūrā. Plostu tilts tika atjaunots, bet 1710. gadā to iznīcināja uzbrūkošā krievu armija.