Pirogallols

Vikipēdijas raksts

Pirogallols
Pirogallola struktūrformula
Ķīmiskā formula:	C₆H₆O₃
Molmasa:	126,11 g/mol
Blīvums:	1300 kg/m³
Kušanas temperatūra:	131-134°C
Viršanas temperatūra:	309°C

Pirogallols (1,2,3-trihidroksibenzols, pirogallusskābe, С₆Н₃(ОН)₃) pieder pie trīsvērtīgajiem fenoliem. Pirogallols ir bezkrāsaini prizmveidīgi kristāli, kas samērā labi šķīst ūdenī.

Pirogallolam ir 2 izomēri - oksihidrohinons un floroglucīns. Izomēri atšķiras ar hidroksilgrupu savstarpējo novietojumu molekulā.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Pirogallolu pirmo reizi ieguva zviedru ķīmiķis Karls Šēle 1786. gadā, karsējot gallusskābi.

[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā

Pirogallola atvasinājumi plaši sastopami dabā, piemēram, antociānu sastāvā.

[izmainīt šo sadaļu] Iegūšana

Iegūst, karsējot gallusskābi autoklāvā kopā ar ūdeni. Var iegūt arī, karsējot para-hlorfenoldisulfonskābi kopā ar sārmu.

Pirogallols ļoti viegli oksidējas - tas momentāni reducē zelta un sudraba sāļus. Pirogallola sārmains šķīdums tik kāri absorbē skābekli, ka to lieto gāzu analīzē skābekļa saistīšanai un kvantitatīvai noteikšanai.

Dzelzs (II) sāļi, kam ir neliels dzelzs (III) sāļu piemaisījums, krāso pirogallola šķīdumu zilā krāsā. Dzelzs (III) sāļi oksidē pirogallolu līdz purpurogallīnam.

[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana

Tā kā pirogallols ir sevišķi labs reducētājs, to izmanto fotogrāfijā kā attīstītāju. Lieto arī daudzu krāsvielu sintēzēm. Medicīnā pirogallolu lieto psoriāzes ārstēšanai.

	Svarīgākie fenoli
Fenols \| Krezols \| Timols (karvakrols) \| Pirokatehīns \| Rezorcīns \| Hidrohinons \| Pirogallols \| Oksihidrohinons \| Floroglucīns \| Heksaoksibenzols \| Naftols \| Pikrīnskābe \| Stifnīnskābe