Krezols
Vikipēdijas raksts
| Krezols | |
|---|---|
 o-Krezola struktūrformula  m-Krezola struktūrformula  p-Krezola struktūrformula |
|
| Ķīmiskā formula: | C7H8O |
| Molmasa: | 108,14 g/mol |
| Blīvums: | 1020 - 1050 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra: | 29,8 °C (o-krezols) 11,8 °C (m-krezols) 35,5 °C (p-krezols) |
| Viršanas temperatūra: | 191,0 °C (o-krezols) 202,0 °C (m-krezols) 201,9 °C (p-krezols) |
Krezols (metilfenols, oksitoluols, C6H4(CH3)OH) - pie fenoliem piederošs aromātiskais savienojums ar 1 metilgrupu un 1 hidroksilgrupu pie benzola gredzena. Kā visiem divaizvietotajiem benzola atvasinājumiem, krezolam ir 3 izomēri - orto-krezols (o-krezols), meta-krezols (m-krezols) un para-krezols (p-krezols). Krezoli ir šķidrumi vai cietas vielas, atkarībā no izomēru sastāva un temperatūras. Gaisā krezoli pamazām oksidējas un no bezkrāsainiem kļūst dzeltenīgi līdz sarkanbrūni.
[izmainīt šo sadaļu] Iegūšana
Krezolus iegūst no akmeņogļu darvas. Tehnisko krezolu nemēdz sadalīt izomēros. Ja nepieciešami atsevišķi krezola izomēri, o-krezolu atdala no m-krezola un p-krezola, frakcionēti destilējot tehnisko krezolu. m-Krezolu atdala no p-krezola sulfoskābju veidā (m-krezolsulfoskābe sadalās, iedarbojoties ar karstu atšķaidītu sērskābi, bet p-krezolsulfoskābe šādos apstākļos nesadalās).
[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana
Krezolam ir vēl izteiktākas dezinficējošas īpašības, nekā fenolam. Tehniskā krezola šķīdumu šķidrajās ziepēs sauc par lizolu (mūsdienās izmanto reti).
Krezola antiseptisko īpašību dēļ to lieto koksnes (dzelzceļa gulšņu) piesūcināšanai.
Krezolu izmanto arī krāsvielu, smaržvielu un sprāgstvielu (trinitrokrezols) iegūšanai.
 |
Svarīgākie fenoli |
|---|---|
| Fenols | Krezols | Timols (karvakrols) | Pirokatehīns | Rezorcīns | Hidrohinons | Pirogallols | Oksihidrohinons | Floroglucīns | Heksaoksibenzols | Naftols | Pikrīnskābe | Stifnīnskābe | |
