Web - Amazon

We provide Linux to the World

ON AMAZON:


We support WINRAR [What is this] - [Download .exe file(s) for Windows]

CLASSICISTRANIERI HOME PAGE - YOUTUBE CHANNEL
SITEMAP
Audiobooks by Valerio Di Stefano: Single Download - Complete Download [TAR] [WIM] [ZIP] [RAR] - Alphabetical Download  [TAR] [WIM] [ZIP] [RAR] - Download Instructions

Make a donation: IBAN: IT36M0708677020000000008016 - BIC/SWIFT:  ICRAITRRU60 - VALERIO DI STEFANO or
Privacy Policy Cookie Policy Terms and Conditions
Melburna - Vikipēdija

Melburna

Vikipēdijas raksts

Melburna, Austrālija
Iedzīvotāji (2006) 3,780,871
Blīvums 479.6/km²
Dibināta 1835. gadā
Platība 8,694 km²
Štats Viktorija
Mājaslapa www.melbourne.vic.gov.au
Commons
Wikimedia Commons ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skat.:
Melburna 1927. gads.
Melburna 1927. gads.
Melburnas panorāma
Melburnas panorāma

Melburna (angļu - Melbourne) - ir otrā lielākā Austrālijas pilsēta un Viktorijas štata galvaspilsēta. Melburnā un tās aglomerācijā dzīvo apmēram 70%, jeb 3.7 miljoni no štata iedzīvotājiem (2006. gada dati). Atrodas valsts dienvidrietumos pie Basa šauruma Portfilipas līča krastos. Cauri pilsētai tek Jaras upe

Bieži saukta par parku pilsētu, jo izceļas ar lielu parku daudzumu. Ekonomikā pazīstama kā kompāniju Telstra, BHP Billiton, National Australia Bank galvenās mītnes vieta. Lielākā Austrālijas osta. Pilsētā atrodas Ford, Toyota, Holden autorūpnīcas.

Pilsētas iedzīvotāju etniskais sastāvs ir visai raibs - apmēram 25% iedzīvotāju ir dzimuši ārpus Austrālijas.

Satura rādītājs

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Dibināta 1835. gadā; tā bija neliela pilsētiņa līdz XIX gadsimta vidum, kad sākās Viktorijas Zelta drudzis un jau 1865. gadā Melburna bija lielākā Austrālijas pilsēta. XIX gs. 80.-ajos gados Melburna bija viena no lielākajām pilsētām Britu impērijā, un turpināja strauji attīstīties. Tomēr XIX gadsimta beigās attīstība palēninājās ekonomiskās krīzes dēļ.

No 1901. gada līdz 1927. gadam tā bija Austrālijas galvaspilsēta; vēlāk par galvaspilsētu kļuva jaunuzceltā Kanbera. 2.pasaules kara laikā no 1942. līdz 1944. gadam Melburna bija Sabiedroto Klusā okeāna reģiona galvenā štāba vieta. Kara gados Melburna kļuva par Austrālijas galvano rūpniecības centru.

Pēc kara pilsētas iedzīvotāju skaits palielinājās, jo šeit ieplūda daudzi imigrantu no izpostītās Eiropas. 1956. gadā šeit notika Olimpiskās spēles.

[izmainīt šo sadaļu] Klimats

Melburnas klimats ir labi pazīstams ar savu mainīgumu. Frāze "četri gadalaiki vienā dienā" ir raksturīga Melburnas kultūras sastāvdaļa. Melburnā ziemas laikā ir vēsāks, nekā pārējās Austrālijas pilsētās. Temperatūras absolūtais minimums ir 4.4°C, kas tika novērots 1901. gada 4. jūlijā. Tomēr sniegs Melburnā ir ļoti reta dabas parādība. Pēdējās reģistrētās snigšanas dienas ir 1986. gada 25. jūlijs, kā arī 2005. gada 10. augusts un 2006. gada 15. novembris. Nopietna sniegputeņa Melburnā nav bijis kopš 1951. gada. Daudz biežāk ziemas laikā var novērot salnu un miglu. Pavasarī melburnieši parasti var baudīt siltu laiku un skaidras debesis. Raksturīgas pazīmes Melburnas vasarā ir sauss laiks un ilgstošs karstums ar temperatūru līdz pat 40°C. Karstuma rekords tika sasniegts 1939. gada 13. janvārī, kad termometra stabiņš, visā Austrālijā piedzīvotā 4 dienu karstuma vilnī, sasniedza atzīmi 45.6°C.

Klimata tabula
  Jan Feb Mar Apr Mai Jīn Jūl Aug Sep Okt Nov Dec Gadā
Vidējais diennakts temperatūras maksimums (°C) 25.8 25.8 23.8 20.2 16.6 14.0 13.4 14.9 17.2 19.6 21.8 24.1 19.8
Vidējais diennakts temperatūras minimums (°C) 14.2 14.5 13.1 10.7 8.6 6.9 5.9 6.6 7.9 9.4 11.1 12.8 10.1
Vidējais nokrišņu daudzums (mm) 48.2 47.0 50.6 58.2 56.6 49.8 47.9 50.3 58.7 67.4 59.3 59.1 653.2
Vidējais lietaino dienu skaits 8.3 7.4 9.3 11.5 14.0 14.2 15.1 15.6 14.8 14.3 11.8 10.5 146.7
Vidējais skaidro dienu skaits 6.3 6.3 5.7 4.4 3.0 2.5 2.7 2.9 3.4 3.6 3.5 4.4 48.5
Vidējais apmākušos dienu skaits 11.2 9.7 13.4 14.9 18.0 16.8 17.2 16.8 15.7 16.4 15.1 14.2 179.5
Avots: Bureau of Meteorology

2006. gadā, tāpat kā visa Austrālija, arī Melburna piedzīvoja rekordsausu gadu. Septembrī un Oktobrī, parasti vismitrākajos mēnešos gadā, nebija nevienas dienas ar lietu.

[izmainīt šo sadaļu] Demogrāfija

Mūsdienās Melburna ir daudzpusīga un multikulturāla lielpilsēta. Gandrīz ceturtā daļa pilsētas iedzīvotāju ir ārzemnieki, kas pārstāv vairāk kā 230 valstis un runā 180 dažādās valodās. Viktorijas zelta drudža gados, 19. gadsimta vidū, pilsētas iedzīvotāju skairs sāka strauji palielināties. 1865. gadā Melburna iedzīvotāju skaita ziņā apsteidza līdz tam lielāko Austrālijas pilsētu Sidneju, tomēr jau 20. gadsimta sākumā Melburna un Sidneja bija vienāda lieluma pilsētas un gadu pēc Austrālijas federalizācijas 1902. gadā Sidneja kļuva par Austrālijas lielāko urbanizēto teritoriju.


Iedzīvotāju skaita dinamika
Gads Iedz.
1836 177
1851 29,000
1854 123,000
1860 140,000
1880 280,000
1890 490,000
1895 900,000
Gads Iedz.
1956 1,500,000
1981 2,806,000
1991 3,156,700
2001 3,366,542
2004 3,592,975
2006 3,720,300


[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki

Melburnā dzimuši:

  • Eriks Bana (Eric Bana, 1968-) - aktieris
  • Keita Blanšeta (Cate Blanchett, 1969-) - aktrise
  • Brodija Della (Brody Dalle, 1979-) - mūziķe
  • Alans Džounss (Alan Jones, 1946-) - Formula 1 pilots
  • Džons Kerjū Eklss (John Carew Eccles, 1903-1997) - neirofiziologs
  • Marks Evanss (Mark Evans, 1956-) - mūziķis
  • Marks Filipousiss (Mark Philippoussis, 1976-) - tenisists
  • Flea (1962-) - mūziķis
  • Reičela Grifitsa (Rachel Griffiths, 1968-) - aktrise
  • Žermēna Grīra (Germaine Greer, 1939-) - feministe
  • Džonijs Logans (Johnny Logan, 1954-) - mūziķis
  • Ruperts Mērdoks (Rupert Murdoch, 1931-) - uzņēmējs
  • Danija Minoga (Dannii Minogue, 1971-) - mūziķe
  • Kailija Minoga (Kylie Minogue, 1968-) - mūziķe
  • Pīters Normens (Peter Norman, 1942-2006) - vieglatlēts
  • Fils Rads (Phil Rudd, 1954-) - mūziķis
  • Pīters Singers (Peter Singer, 1946-) - filozofs
  • Džons Viljamss (John Williams, 1941-) - ģitārists
  • Gofs Vitlems (Gough Whitlam, 1916-) - politiķis
Static Wikipedia 2008 (March - no images)

aa - ab - als - am - an - ang - ar - arc - as - bar - bat_smg - bi - bug - bxr - cho - co - cr - csb - cv - cy - eo - es - et - eu - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - frp - fur - fy - ga - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - jbo - jv - ka - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - ms - mt - mus - my - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nn - -

Static Wikipedia 2007 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -
https://www.classicistranieri.it - https://www.ebooksgratis.com - https://www.gutenbergaustralia.com - https://www.englishwikipedia.com - https://www.wikipediazim.com - https://www.wikisourcezim.com - https://www.projectgutenberg.net - https://www.projectgutenberg.es - https://www.radioascolto.com - https://www.debitoformativo.it - https://www.wikipediaforschools.org - https://www.projectgutenbergzim.com