Megava
Vikipēdijas raksts
Megava, arī Mēguve (lietuviski: Mėguva, lejasvācu: Megowen) ir senās Kursas zeme (latīniski: terra) pie Sventājas un Akmens upēm starp Baltijas jūru un Cekli, dienvidos robežojoties ar Pilsāta zemi, ziemeļos ar Duvzares zemi. Tagad tā ir Lietuvas Republikas sastāvdaļa, aizņemot daļu no Klaipēdas apriņķa (Kretingas rajonu un Palangas pilsētu). Megavā dzīvojošie kurši daudzu gadsimtu laikā saplūda ar vācu un žemaišu ieceļotājiem.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Megavas vietvārdu etimoloģija
- Palanga (pa-langa) kursiski nozīmē pie lankas ("pie purva akača").
- Nemirseta (nemir-sata) kursiski nozīmē nemir-sēta ("purva sēta").
- Kretinga (Cretyn) nosaukums cēlies no kuršu kritus ('purvains").
[izmainīt šo sadaļu] Mitoloģija
Pēc populāras leģendas, 13. gadsimtā Megavā ir bijusi pagānu svētvieta pakalna piekājē. Skaistā vaidelote Biruta (Birutė) svētnīcā esot rūpējusies par dievišķās uguns uzturēšanu. Lietuvas dižkungs Ķēstutis (Kęstutis) esot viņu iekārojis un atjājis uz sava zirga, lai paņemtu sev par sievu. Biruta neesot piekritusi un atbildējusi, ka ir apsolījusi dieviem sargāt savu jaunavību līdz pat dzīves beigām. Ķestutis viņu paņēmis ar spēku un ar lielu godu aizvedis uz savu galvaspilsētu Traķos (Trakai), kur ielūdzis savus brāļus uz lielām kāzām. Pēc Ķēstuta noslepkavošanas Biruta atgriezās Palangā un kalpoja dieviem līdz savai nāvei. Viņa apglabāta pakalnā, kas nes viņas vārdu.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
[izmainīt šo sadaļu] Situācijas raksturojums
- Pie Sventājas arheoloģiskos izrakumos ir atklāta 5000 gadu veca apdzīvota vieta.
- Jau 10. - 11. gadsimtā viena no kuršu apdzīvotajām vietām saucās Palanga.
- 1161. gadā Dānijas karaļa Valdemāra I karaspēks esot ieņēmis kuršu Palangas pili. Megava ir pirmo reizi pieminēta kā vieta, kurā atradusies dāņu pārraudzībā esošās Kursas bīskapa baznīca, dibināta jau 1161. gada 24. jūnijā, tomēr drošu ziņu par dāņu bīskapijas pastāvēšanu nav.
- 1230. gadā daļa kuršu ķēniņa Lamekina vadībā noslēdza līgumu ar Rīgas arhibīskapiju, Zobenbrāļu ordeni un Rīgas pilsētu, apņemoties pāriet kristietībā un pildīt vasaļu pienākumus. Iecerētajā neatkarīgas Kursas valsts dibināšanā sarežģījumus radīja Zobenbrāļu ordeņa strīds ar pāvesta vicelegātu Alnas Balduīnu.
- 1251. gadā arī Lietuvas dižkungs Mindaugs noslēdza miera līgumu ar Livonijas ordeni un pieņēma kristietību. Miera līgums paredzēja nodot ordenim vēl nekristītās Žemaitijas, Nadruvas un Dainavas daļas.
- 1253. gadā Mindaugs tika kronēts par Lietuvas karali.
[izmainīt šo sadaļu] Megava kā Livonijas ordenim pielemtā zeme (1253-1328)
- 1252. gadā Megava minēta sakarā ar Livonijas ordeņa meistara vienošanos ar Kurzemes bīskapu par Mēmeles pils (tagadējā Klaipēda) statusu, kurā pieminētas vēl nesadalītās kuršu zemes Ceklis, Pilsāts, Megava, Duvzare un "Zeme starp Skrundu un Zemgali".
- 1253. gadā Kurzemes bīskaps Heinrihs Kuldīgas pilī noslēdza vienošanos ar Livonijas ordeni par vēl nekristīto kuršu zemju sadalīšanu.
- Sakarā ar šo lejasvācu valodā uzrakstīto līgumu, Kurzemes bīskapam pienācās viena trešdaļa no Megavas zemes, kurā atradās "Matwa un Govrene ar visu tam piederošo";
- Livonijas ordenim savukārt pienācās divas trešdaļas no Megavas, kas ietvēra vietas sauktas par Palanghen, Maytenite, Kaukis, Dwiristen, Dupie, Nebarge, Laxdine un Aggenine.
- Livonijas ordenis 1253. gadā pabeidza būvēt Mēmeles pili (Memelburg), lai no tās veiktu tam 1253. gada līgumā piešķirto pagānu zemju iekarošanu.
- 1259. gads: Žemaiši uzvar ordeni kaujā pie Skodas.
- Livonijas ordeņa mēģinājums iekarot nekristītās kuršu zemes beidzās ar Durbes kauju 1260. gadā, kurā kurši no jau kristītajām Kursas zemēm kaujas laikā pameta ordeņa karaspēku un sabiedrojās ar žemaišiem un nekristītajiem kuršiem. Ordenis cieta ļoti smagu sagrāvi un uz laiku atteicās no turpmākiem iekarošanas plāniem.
- 13.-15. gadsimtos Megavas zemes piederība bija pastāvīgu karu iemesls starp Livonijas ordeni un nekristītajiem kuršiem un žemaišiem. Šaura Baltijas jūras piekrastes josla starp Nemirsetu (vāciski: Nimmersatt) un Sventāju palika pagānu rokās (sk. leģendu par Birutu).
[izmainīt šo sadaļu] Palanga Lietuvas dižkunigaitijas īpašumā (1422-1795)
- 1422. gadā noslēgtajā Melno ezera līgumā starp Lietuvas dižkungu Vītautu Lielo (Ķēstuta un Birutas dēlu) un Vācu ordeni Palanga un Sventāja palika Lietuvas īpašumā un kļuva par vienīgajām lietuviešu ostām.
- 1554. gadā Palangā tiek uzcelta katoļu paznīca.
- 1685. gadā britu tirgotāji Sventājā nodibināja savus uzņēmumus.
- 1701. gadā Lielā Ziemeļu kara laikā zviedru armija izpostīja Sventājas ostu un aizbēra kuģubūvētavas ar akmeņiem.
- 1795. gadā pēc trešās Polijas-Lietuvas dalīšanas Palangas novads tiek Krievijas impērijai.
[izmainīt šo sadaļu] Palangas novads Kurzemes sastāvā (1842-1921)
- 1842. gadā pēc krievu veiktās Lietuvas administratīvās reformas un pēc Kurzemes muižniecības lūguma Palangas novadu pievieno Kurzemei.
- 1921. gadā pēc Latvijas un Lietuvas robežlīguma Palangas novadu no jauna pievieno Lietuvai, dodot tai pieeju Baltijas jūrai.
[izmainīt šo sadaļu] Megavas robežas
Ziemeļos Megava robežojās ar Duvzari, bet austrumos ar Cekli, kuru veidoja līnija Kretinga - Impilte. Mūsdienās senajā Megavas zemē atrodas šadas apdzīvotas vietas: Palanga, Kretinga, Sventāja (Šventoji), Būtiņģe (Būtingė), Darbēni (Darbėnai), Lenkimi (Lenkimai), Vidmanti (Vydmantai).
[izmainīt šo sadaļu] Literatūra
- V. Žulkus. Kuršiai Baltijos jūros erdvėje, 2004. (lietuviski)
