Žemaitija

Vikipēdijas raksts

Žemaitija ("zemā zeme" pretstatā Aukštaitijai) ir viens no Lietuvas pieciem etnogrāfiskajiem reģioniem, kas robežojas ar Kurzemi un Zemgales rietumu daļu Latvijā.

[izmainīt šo sadaļu] Teritorija

Lietuvas kultūrvēsturiskie novadi

Mūsdienu Žemaitijas etnogrāfiskais reģions ietver

Palangas pilsētu,
Rietavas pašvaldību;
Tauraģes rajonu;
Šilales rajonu;
Skodas rajonu;
Jurbarkas rajonu;
Mažeiķu rajonu;
Kretingas rajonu;
Pluņģes rajonu;
Telšu rajonu;
Akmenes rajonu;
Kelmes rajonu;
Šauļu rajonu;
Šauļu pilsētu;
Raseiņu rajonu;
Klaipēdas rajona austrumu daļu;
Šilutes rajona austrumu daļu;
Jonišķu rajona rietumu daļu.

Žemaitijas galvenā pilsēta ir Telši, bet senā provinces galvaspilsēta atradās Medininkos (tagad -Varņi). Līdz 13. gadsimtam Žemaitijas austrumu robeža bija Sventājas (Šventoji) upe un Neris upe, bet vēlāk dižkungs Vītenis to atvirzīja uz rietumiem līdz Nevežis (Nevėžis) upei. Iedzīvotāji runā lietuviešu valodas dialektā, kas reizēm tiek uzskatīta par patstāvīgu žemaišu valodu.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Žemaitijas vēsturiskais ģērbonis.

Žemaitijas vēsturiskais karogs.

Žemaišu (lietuviešu: žemaičiai) kultūras saknes Centrālajā Lietuvā ir izsekojamas līdz pat 5.-6. gadsimtam, toties tās rietumu daļā līdz pat 13.-16. gadsimtam dominē kuršu elementi, bet ziemeļu daļā - zemgaļu elementi. Tātad mūsdienu žemaišu subetnoss ir veidojies, saplūstot žemaišu, zemgaļu un kuršu pirmtautām. Tā kā šī teritorija atradās konfliktu zonā starp Lietuvas dižkunigaitisti un Vācu ordeņa teritorijām Livonijā un Prūsijā, tad līdz pat 15. gadsimtam tā ir bijusi strīdus teritorija starp šiem valstiskajiem veidojumiem. Tikai 15. gadsimtā žemaiši kā pēdējā no Baltijas tautām atteicās no savas tradicionālās reliģijas un pieņēma katolicismu. Polijas-Lietuvas kopvalstī Žemaitijai bija īpašs administratīvais statuss, tā tika reizēm saukta par hercogisti. Tā bija mazāk pakļauta pārpoļošana un slāvu tautu kultūras ietekmēm, salīdzinot ar citām Lietuvas daļām. 19. gadsimtā Žemaitija bija jaunās lietuviešu nacionālās atmodas centrs, kurā lielā nozīme bija nelegālajiem lietuviešu "grāmatu nesējiem" (knygnešiai) no vācu pārvaldībā esošā Mēmeles apgabala.