Fluorīts
Vikipēdijas raksts
Fluorīts | |
---|---|
Klasifikācija | |
Klase: | Fluorīdu minerāls |
Štrunca ID: | 3/A.08-10 |
Ķīmiskā formula: | Kalcija fluorīds - CaF2 |
Singonija: | kubiskā |
Īpašības | |
Krāsa: | Violeta, zaļa, sārta, zeltaini dzeltena, bezkrāsas, zila, rozā, brūna |
Svītras krāsa: | Balta |
Habituss: | Kubveida kristāli, retāk oktaedri, dodekaedri u.c., agregāti, dvīņu kristāli |
Skaldnība: | Ļoti laba trīs virzienos |
Lūzums: | Skabargains, gliemežnīcas |
Cietība pēc Mosa skalas: | 4 (viens no Mosa skalas etaloniem) |
Spīdums: | Stikla, nespodrs |
Caurspīdīgums: | Caurspīdīgs līdz puscaurspīdīgs |
Laušanas koeficients: | n = 1.433 - 1.435 |
Pleohroisms: | Nav |
Blīvums: | 3,18 g/cm3 |
Fluorīts (senāk sauca arī - fluora špats) (nosaukums cēlies no latīņu valodas fluere - "plūst" - cēlies no tā, ka minerāls izmantots kā kusnis) - izplatīts minerāls. Zinātniskajā literatūrā šis minerāls aprakstīts vismaz 1529. gadā taču bijis zināms jau krietni senāk. Fluorīts kalpojis par vārda devēju vairākiem izplatītiem terminiem, tai skaitā:
- Fluorescence - materiāla spīdēšana ultravioletajos staros, ko atklāja vācu mineralogs Frīdrihs Moss 1824. gadā. Šī īpašība fluorītam ir raksturīga. Dažu atradņu fluorīts (hlorofans) mirdz arī tad, ja ir sakarsēts. Fluorescences krāsa atkarīga no minerāla atradnes.
- Fluors - ķīmiskais elements. Fluorīts kalpo kā viena no labākajām šī elementa rūdām.
Var saturēt mazas kavernas ar gāzu, ūdens vai organisku šķīdumu ieslēgumiem. Var saturēt kavernas ar tīru fluoru. Kūst pie 1360°. Bieži satur retzemju metālu, urāna piejaukumus.
[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana
- Kusnis tērauda ražošanā viegli kūstošu pelnu ieguvei, lai veicinātu metāla tīrību - šādam nolūkam tika izmantots jau Senajā Grieķijā.
- Fluora un fluorūdeņražskābes ieguves avots.
- Mākslīgā kriolīta ieguves avots - kriolītu savukārt izmanto alumīnija ieguvei.
- Dekoratīvs materiāls pateicoties skaistajām krāsām un caurspīdībai. Izmanto arī opalescējoša stikla ieguvei, emalju ieguvei.
- Optikas stikla aizvietotājs īpaši augstas klases teleskopos un fotokamerās pateicoties ļoti mazajai gaismas dispersijai. Liela izmēru lēcām šādu fluorītu audzē mākslīgi. Izgatavojot šādas optiskas iekārtas jārēķinās, ka fluorīts sasilstot saulē, izmaina savas īpašības.
- Kvantu ģeneratoros izmanto fluorīta kristālus ar retzemju metālu vai dzelzs piejaukumu.
Savu vērtīgo īpašību un lieliskā izskata dēļ fluorīts nereti dažās kultūrās tika vērtēts augstāk par zeltu. Agrāk uzskatīja, ka fluorīts telpās kliedē slimības, ārstē nervu sistēmas traucējumus.
[izmainīt šo sadaļu] Atradnes
Fluorīts ir izplatīts minerāls, kuru atrod daudzviet pasaulē. Fluorītu atrod hidrotermālajās dzīslās, jo sevišķi tajās, kas satur svina un/vai cinka minerālus. To nereti atrod arī greizenos, granītos. Fluorīts ir viena no komponentēm dažos marmora paveidos un citos metamorfiskajos iežos.
Lielas fluorīta atradnes ir šādās valstīs:
- ASV - lielākās atradnes agrāk bija Ilinoisā, slēgtas 1995. gadā, taču atrod vēl vismaz 10 štatos
- Austrija
- Dienvidāfrika - Transvālā
- Indija - Amba Dongar
- Kanāda - Ontario
- Kazahstāna
- Kenija - Kario ieleja
- Krievija
- Ķīna - atrod arī skaistu zilganvioletu fluorītu
- Lielbritānija - bez citām atradnēm Dērbišīrā tika iegūts ļoti skaists violeti zils fluorīts, kuru izmantoja dekoratīviem nolūkiem ("Zilais Džons"). Mūsdienās šeit iegūst tikai pāris simtus kilogramu dekoratīvā fluorīta gadā
- Meksika - pasaulē lielākās atradnes - vulkāniskas izcelsmes Laskuevas atradnes
- Namībija - Okorusu
- Norvēģija
- Šveice
- Tadžikistāna
- Vācija
[izmainīt šo sadaļu] Varietātes
- Āfrikas smaragds - zaļš dārgakmens kvalitātes fluorīts. Atrod Namībijā.
- Hlorofans - zaļa, termoluminescenta fluorīta varietāte. Atrod Krievijā - Sibīrijā un ASV.
- Itrofluorīts - ((Ca,Y)F2-3) satur lielāku daudzumu itrija, kas aizvieto kalcija anjonus fluorīta struktūrā. Atrod ASV, Ēģiptē, Japānā, Kirgizstānā, Krievijā (Kolas pussala), Ķīnā, Mongolijā, Namībijā, Norvēģijā.