Amsterdama
Vikipēdijas raksts
|
|||
| Iedzīvotāji (2006) | 744 159 6 595 393 (Randstades aglomerācija) |
||
| Rakstos | 1275.g | ||
| Province (Provincie) | Ziemeļholande | ||
| Mājaslapa | http://www.amsterdam.nl | ||
 Šis raksts ir par pilsētu Nīderlandē. Skaties nozīmju atdalīšanas lapu, lai uzzinātu par citām jēdziena Amsterdama nozīmēm. |
Amsterdama (nīderlandiešu - Amsterdam) - pilsēta Nīderlandes centrālajā daļā, pie Amstelas upes (Amstel) ietekas Ija ezerā (IJ). Nīderlandes galvaspilsēta un lielākā pilsēta, tomēr valsts valdība atrodas Hāgā. Amsterdama arī nav Ziemeļholandes galvaspilsēta (tā ir Hārlema). Liels ekonomikas un finanšu centrs. Otra lielākā (aiz Roterdamas) Nīderlandes osta.
Pilsētas centru daudzi kanāli sadala salās, tāpēc Amsterdama iesaukta par "Ziemeļu Venēciju".
Pilsētā atrodas vairāki pasaulslaveni muzeji:
- Nacionālais muzejs (Rijksmuseum) ar Rembranta (9 gleznas), Vermēra (4 gleznas) un Halsa darbiem
- Van Goga muzejs (Van Gogh Museum)
- Rembranta muzejmāja (Rembrandthuis)
- Stedelijk Museum - modernās mākslas muzejs
- Annas Frankas muzejmāja (Anne Frankhuis)
Amsterdama ir pazīstam ar savu koncertzāli Concertgebouw, un tās pasaulslaveno orķestri Koninklijk Concertgebouworkest, kuras diriģents kopš 2004.gada ir Mariss Jansons.
Pazīstama arī ar savu "sarkano lukturu" rajonu - Wallen, kurā atrodas arī daudzi Coffeeshop - marihuanas kafejnīcas, kuras lietošana Nīderlandē ir atļauta.
[izmainīt šo sadaļu] Vēsture
Rakstos Amsterdama pieminēta no 1275.gada kā zvejnieku apmetne. Pilsētas tiesības kopš 1300. vai 1301.gada. Pilsēta uzplauka, pateicoties tirdzniecībai ar Hanzu. Pēc Astoņdesmitgadu kara, kad Nīderlande ieguva neatkarību no Spānijas, pilsēta strauji uzplauka, jo tā bija ļoti toleranta pret dažādiem bēgļiem, tāpēc pieņēma ebrejus no Spānijas un Portugāles, tirgotājus no Antverpenes (tā bija palikusi Spānijas sastāvā), hugenotus.
XVII gs. tiek uzskatīts par Amsterdamas "zelta laikmetu". Amsterdama kļuva bagāta tirgojoties ar Ziemeļameriku, Āfriku, Brazīliju un Indonēziju.
XVIII gs. Nīderlande pamazām zaudēja sava pozīcijas, līdz ar to Amsterdamas ostas nozīme samazinājās, jo priekšplānā izvirzījās Lielbritānija. Viszemāko punktu pilsētas attīstība piedzīvoja Napoleona karu laikā, kas Lielbritānija realizēja kontinentālo blokādi. Līdz ar industriālo revolūciju Amsterdamas osta atkal atdzima, sevišķi, kad tika izraksts kanāls, kas savienoja pilsētu ar Reinu.
1.pasaules kara laikā Nīderlande bija neitrāla. Amsterdamā notika nemieri sakarā ar pārtikas trūkumu pilsētā.
2.pasaules karā 1940. gada 10.maijā pilsētu ieņēma vācu karaspēks.
[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki
Amsterdamā dzimuši:
- Berts Āfjess (Bertus Aafjes) (1914-1993) - dzejnieks (Een voetreis naar Rome, 1946)
- Karels Apels (Karel Appel) (1921-) - gleznotājs (grupa COBRA)
- Tobiass Asers (Tobias Asser) (1838-1913) - jurists, Nobela Miera prēmija 1911.g
- Pīters Artsens (Pieter Aertsen) (1507–1573) - gleznotājs
- Hendriks Averkamps (Hendrick Avercamp) (1585-1634) - gleznotājs
- Deniss Bergkamps (Dennis Bergkamp) (1969-) - futbolists
- Frics Bolkensteins (Frits Bolkestein) (1933-) - politiķis, ES Bolkesteina direktīva
- Vilems Drēss (Willem Drees) (1886-1988) - politiķis, Nīderlandes premjers (1948-1958)
- Vilems Dudoks (Willem Dudok) (1884-1974) - arhitekts (Raadhuis Hilversum, 1929)
- Makss Eive (Max Euwe) (1901-1981) - pasaules čempions šahā (1935–1937)
- Rūds Gullits (Ruud Gullit) (1962-) - futbolists
- Andrē Hāzess (André Hazes) (1951-2004) - dziedātājs
- Fredijs Heinekens (Freddy Heineken) (1923-2002) - uzņēmējs (alus Heineken)
- Vilems Hermanss (Willem Hermans) (1921-1995) - rakstnieks
- Pīters Hoofts (Pieter Hooft) (1581-1647) - dzejnieks
- Johans Kruifs (Johan Cruijff) (1947-) - futbolists
- Rinuss Mihelss (Rinus Michels) (1928-2005) - futbola treneris (totālais futbols)
- Multatuli (Multatuli) ( 1820-1887) - rakstnieks (Max Havelaar, 1860)
- Jāps de Hoops Shefers (Jaap de Hoop Scheffer) (1948-) - NATO ģenerālsekretārs
- Baruhs Spinoza (Benedictus de Spinoza) (1632-1677) - filozofs (Tractatus de intellectus emendatione, 1662)
- Pauls Verhūvens (Paul Verhoeven) (1938-) - kinorežisors (Basic Instinct, 1992)
- Frics Zernike (Frits Zernike) (1888-1966) - fiziķis, Nobela prēmija
