Acetons
Vikipēdijas raksts
| Acetons | |
|---|---|
  Acetona struktūrformula un molekulas modelis |
|
| Ķīmiskā formula: | (CH3)2CO |
| Molmasa: | 58,08 g/mol |
| Blīvums: | 790 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra: | 178,2 K (-94,9°C) |
| Viršanas temperatūra: | 329,4 K (56,3°C) |
Acetons (propanons, dimetilketons, 2-propanons; (CH3)2CO) ir vienkāršākais, pazīstamākais un svarīgākais ketons. Acetons ir gaistošs, bezkrāsains, degošs šķidrums ar raksturīgu smaržu.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā
Acetons kopā ar spirtu veidojas no cietes, dekstrīna, maltozes dažu baktēriju (Bacterium acetoaethylicum, Bacillus macerans) iedarbības rezultātā.
Acetonu ievērojamā daudzumā satur diabēta slimnieku urīns, tas tur veidojas, atšķeļoties CO2 no vielmaiņas produkta acetoetiķskābes CH3COCH2COOH.
[izmainīt šo sadaļu] Iegūšana
Acetons samērā lielā daudzumā atrodas koksnes sausās destilācijas produktos, taču to atdalīt no tiem ir sarežģīti.
Var iegūt, laižot etiķskābes tvaikus pāri sakarsētam cērija karbonātam.
Rūpnieciski acetonu iegūst pēc kumola metodes no benzola un propilēna (sk. Ūdra - Sergejeva - Hoka reakcija).
[izmainīt šo sadaļu] Īpašības
Reaģējot ar ūdeņraža peroksīdu, var veidoties acetona peroksīds, kas ir nestabila sprāgstviela.
[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana
Acetonu plaši lieto kā šķīdinātāju. Acetons ir vērtīga izejviela daudzu organisku savienojumu iegūšanai.
 |
Svarīgākie ketoni |
|---|---|
| Acetons | Metiletilketons | Mezitiloksīds | Forons | Acetols | Acetoīns | Metilglioksāls | Diacetils | Acetilacetons | Acetonilacetons | Acetofenons | Benzofenons | Benzils | Halkons | |
