Web - Amazon

We provide Linux to the World

ON AMAZON:


We support WINRAR [What is this] - [Download .exe file(s) for Windows]

CLASSICISTRANIERI HOME PAGE - YOUTUBE CHANNEL
SITEMAP
Audiobooks by Valerio Di Stefano: Single Download - Complete Download [TAR] [WIM] [ZIP] [RAR] - Alphabetical Download  [TAR] [WIM] [ZIP] [RAR] - Download Instructions

Make a donation: IBAN: IT36M0708677020000000008016 - BIC/SWIFT:  ICRAITRRU60 - VALERIO DI STEFANO or
Privacy Policy Cookie Policy Terms and Conditions
Ius - Vicipaedia

Ius

E Vicipaedia

Porta·Vicipaediae · Scientiae·Humanae
Archaeologia · Civilitas · Geographia · Historia · Ius · Linguistica · Oeconomia · Philosophia · Psychologia · Sociologia
Iustitia Dea a Raphaele Urbinate picta.
Iustitia Dea a Raphaele Urbinate picta.
Textus medievalis qui legitur: Iustitia est virtus quae det unicuique suum. Fiat iustitia.
Textus medievalis qui legitur: Iustitia est virtus quae det unicuique suum. Fiat iustitia.

Ius (iuris, n.)

  1. Ius scientia vel potius disciplina est de legibus dicendis ac servandis.
  2. Ius est ars boni et aequi.
  3. Ius est quod licet homini.
  4. Ius est systema legis per institutum imperatus.

Secundum Aritotelem imperium legis (iuris) melius est quam imperium individuus. Gravissimi instituti imperium legis sunt pars legifera rei publicae, regens, tribunalis, administratio, militiae, advocati, societasque civile.

Index

[recensere] Etymologia

Calvertus Watkins invenit et scripsit verbum Latinum ius, iuris ductum esse de radice Indo-Europeana *yewes- 'lex'.[1] Adiectivum iustus compositum est a *yewes- + -to-, quod est adiectivum suffixum. Iudex, et adiectiva sequentia, compositum est a *yewes- + *deik-[2] quae radix significat docere vel monstrare vel indicare (cf. δείκνυμι, verbum Graecum).[3]


[recensere] Disciplinae

Aliquot sunt:

[recensere] Historia

[recensere] Fontes

  1. *yewes-.
  2. [http://www.bartleby.com/61/roots/IE76.html *deik-.
  3. Calvert Watkins. The American Heritage Dictionary of Indo-European Roots, bis editum. Houghton Mifflin. Novi Eboraci. 2000. ISBN-13: 978-0618082506

[recensere] Vide etiam

[recensere] Nexus externi

Static Wikipedia 2008 (March - no images)

aa - ab - als - am - an - ang - ar - arc - as - bar - bat_smg - bi - bug - bxr - cho - co - cr - csb - cv - cy - eo - es - et - eu - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - frp - fur - fy - ga - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - jbo - jv - ka - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - ms - mt - mus - my - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nn - -

Static Wikipedia 2007 (no images)

aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -
https://www.classicistranieri.it - https://www.ebooksgratis.com - https://www.gutenbergaustralia.com - https://www.englishwikipedia.com - https://www.wikipediazim.com - https://www.wikisourcezim.com - https://www.projectgutenberg.net - https://www.projectgutenberg.es - https://www.radioascolto.com - https://www.debitoformativo.it - https://www.wikipediaforschools.org - https://www.projectgutenbergzim.com