Vedela jūra
Vikipēdijas raksts
| Vedela jūra | |
|---|---|
 |
|
| Platība: | 2 920 000 km2 |
| Garums: | ~ 2 000 km |
| Platums: | km |
| Maks. dziļums: | 6 280 m |
| Valstis un citas teritorijas: | Antarktīda |
| Lielākās pilsētas: | Nav |
Vedela jūra – Dienvidu okeānam piederīga malas jūra Antarktīdas piekrastē, dienvidaustrumos no Dienvidamerikas.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Robežas
Rietumos norobežo Antarktīdas pussala, austrumos sasniedz Princeses Martas Krastu. Dienvidos robežojas ar Antarktīdu, Vedela jūra veido dziļu ieloci, kuru klāj ledāji.
[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfiskais raksturojums
Dziļa jūra, vidējais dziļums ap 3 000 m, ziemeļu daļā sasniedz pat 6 820 m dziļumu. Ziemā dienvidu daļā ūdens virsējāis slānis atdziest līdz -1,8 °С. Vedela jūru lielāko daļu gada klāj dreifējošs ledus, kura biezums pārsniedz 2 m, daudz aisbergu. No dienvidu piekrastes milzīgajiem šelfa ledājiem reizi 20 - 25 gados atdalās īpaši gigantiski aisbergi. Apstākļi kuģošanai īpaši nelabvēlīgi, tomēr jūra ir salīdzinoši labi izpētīta.
Vedela jūrā ir īpašs straumju režīms. Rietumu virzienā gar Antarktīdas piekrasti virzās straume, kas pie Antarktīdas pussalas pagriežas uz ziemeļiem un pie pussalas ziemeļu gala veido savdabīgu virpuli. Pateicoties šai straumei Antarktīdas pussalas austrumu pusē ir vairāk ledus.
Vedela jūras krastos virzienā no rietumiem uz austrumiem atrodas šādi ģeogrāfiski objekti:
- Klarensa sala
- Elefanta sala
- Antarktīdas pussala
- Mūdipoints - tālākais Antarktīdas ziemeļu punkts
- Greiama Zeme
- Larsena šelfa ledājs
- Ronnes šelfa ledājs
- Edītes Ronnes Zeme
- Berknera sala
- Gulda līcis
- Filhnera šelfa ledājs
- Kotsa Zeme
- Dosona-Lamtona šļūdonis
Uzskata ka Gondvānas superkontinenta sadalīšanās sākās tieši tagadējā Vedela jūrā.
[izmainīt šo sadaļu] Izpētes vēsture
Nosaukta britu jūrnieka Džeimsa Vedela vārdā - 1823. gadā viņš pirmais sasniedza šo jūru un sasniedza tajā 74°D platuma grādu. Uzskata, ka Vedelam ir īpaši paveicies, jo mūsdienās šo vietu tikai paretam iespējams sasniegt ar ledlaužu palīdzību. Vedels jūru nodēvēja par Džordža IV jūru, 1900. gadā tā tika pārdēvēta paša Vedela vārdā.
1903. gadā dreifējošā ledus gūstā nokļuva un gāja bojā zviedru ceļotāja Oto Nordenšelda kuģis "Antarctic", apkalpi izglāba pēc 10 mēnešiem. Nordenšelda grupas atstātās būdas joprojām ir saglabājušās un ir uzskatāmas par Antarktīdas vēstures pieminekli. 1915. gadā jūrā ledus gūstā nokļuva un gāja bojā Ernesta Šekltona kuģis "Endurance", un arī šī kuģa apkalpi pēc vairākiem mēnešiem izglāba. Vedela jūru šķērsojuši daudzi Antarktīdas pētnieki, tai skaitā Roalds Amundsens un Roberts Skots.
Mūsdienās Vedela jūras krastos atrodas Argentīnas, Čīles un Lielbritānijas polārpētnieku stacijas.
- Antarktīdas pussalas ziemeļu daļā kopš 1952. gada darbojas Argentīnai piederošā Esperansas bāze.
- Antarktīdas pussalas ziemeļu daļā atrodas arī Čīlei piederošā Bernardo O'Higinsa stacija, kas šeit nepārtraukti darbojas kopš 1948. gada, pieder Čīles bruņotajiem spēkiem, galvenā šīs valsts bāze Antarktīdā.
- Tālāk dienvidos atrodas Marambio stacija, kas pieder Argentīnai, galvenā šīs valsts bāze Antarktīdā, dibināta 1969. gadā.
- Filhnera šelfa ledāja iekšējā malā atrodas Argentīnai piederošā Sobralas stacija, dibināta 1965. Šai stacijā valda īpaši skarbi laikapstākļi, regulāri temperatūra krītas zem -80°C.
- Argentīnai piederošā Belgrano III atrodas Berknera salas ziemeļu daļā.
- Kotsa Zemes krastā atradās Argentīnai piederošā Belgrano II stacija. Tā tika dibināta 1980. gadā, kopš 1983. gada beigām pamesta.
- Kotsa Zemes krastā atrodas arī britu Heli (Halleja) bāzes, kur 1985. gadā tika atklāts ozona caurums. Pirmā bāze šeot dibināta 1956. gadā. Novecojušās bāzes tiek demontētas un vietā uzceltas jaunas. Mūsdienās šeit atrodas jau piektā bāze.
