Vana ezers
Vikipēdijas raksts
| Vana ezers | |
|---|---|
 |
|
| Koordinātes: | Koordinātas: |
| Platība: | 3 574[1] km2 |
| Maks. garums: | 119 km |
| Vid. dziļums: | 161,2 m |
| Maks. dziļums: | 451 m |
| Tilpums: | 576 km3 |
| Augstums vjl.: | 1 648 m |
| Izteka: | Nav |
| Sateces baseins: | 12 500 km2 |
| Sateces baseina valstis: | Turcija |
| Salas: | Gadira, Čarpanaka, Ahtamara, Atreka u.c. |
| Apdz. vietas krastos: | Vana, Tatvana, Ahlata, Ercisa |
Vana ezers (turku: Van Gölü, armēņu: Վանա լիճ, kurdu: Gola Wanê) ir beznoteces sālsezers, kas atrodas Turcijas austrumu daļā, Armēnijas kalnienē (Austrumu Anatolijas reģionā). Vana ezers ir lielākais Turcijas ezers, savukārt pasaulē tas ir vislielākais sodas ezers un ceturtais lielākais neaizsalstošais ezers[2].
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Ezera izcelsme
Vana ezers atrodas tektoniskajā ieplakā, kuru ieskauj vairākas kalnu grēdas: dienvidos Taura kalni, austrumos Kurdu kalni un ziemeļaustrumos Aladaglara grēda. Rietumos un ziemeļrietumos atrodas vairāki norimuši vulkāni, tai skaitā slavenais Sūfandaga stratovulkāns un Nemrutdaga vulkāns. Vidējā pleistocēna ērā, aptuveni 200 000 gadu atpakaļ, Nemrutdaga vulkāna izvirdums izveidoja lavas straumi, kuras garums sasniedza vairāk nekā 60 kilometrus. Šī lavas straume nobloķēja ūdens noteci no Vanas ieplakas uz Mužskujas ieplaku. Šī iemesla dēļ izveidojās Vana ezers. Tādējādi, Vana ezers aizņem lielāko ieplakas daļu, kuru savukārt ieskauj kalnāji. Ir izvirzīta teorija, ka ar laiku Taura kalni erozijas dēļ samazināsies un no Vana ezera parādīsies noteces upe uz Botančaijas upi (Tigras pieteka). Līdz ar to Vana ezera baseins ietilps Tigras baseinā un ezers izzudīs vai arī samazināsies ūdens līmenis[3].
[izmainīt šo sadaļu] Fiziogrāfija
Vana ezera platība ir 3574 km2. Tātad Vana ezers ir lielākais ezers Turcijā un otrs lielākais Tuvajos Austrumos (lielāks ir tikai Urmijas ezers). Vietējie iedzīvotāji Vana ezeru sauc par "jūru".[3]. Ezers atrodas 1648 metrus virs jūras līmeņa[1] un skatoties kartēs no attāluma tas atgadina neregulāru trijstūri. Ezera maksimālais garums sasniedz 119 kilometrus. Vana ezers it kā dalās uz pusēm, kur ezerā no abām pusēm tālu iesniedzas pussalas. Ziemeļu daļa ir neliela un salīdzinoši sekla, savukārt dienvidu daļa ir liela un tās maksimālais dziļums sasniedz 451 metru. Ezera vidējais dziļums ir 161,2 metri, tā tilpums 576 km3. Ezera krasti galvenokārt ir stāvi. Vana ezerā ir daudz mazas saliņas, galvenokārt, krasta tuvumā, kā arī četras lielas salas: Gadira, Čarpanaka, Ahtamara un Atreka. Ezera lielākā sala Gadira (Lima) atrodas ziemeļu daļā. Čarpanaka atrodas ezera austrumu krastā, bet Ahtamara un Atreka atrodas netālu viena no otras dienvidu pusē. Netālu no Vana ezera atrodas Nazika ezers (ziemeļrietumos, 1870 m v.j.l.), Erčeka ezers (austrumos, 1890 m v.j.l.) un Arina ezers (ziemeļos).
|
Ar cipariem apzīmēti:
|
[izmainīt šo sadaļu] Ezera baseins un ūdens līmenis
Ezerā ūdens ieplūst no četrām mazām upītēm: ziemeļos no Bendimahas un Zejlana-Deresas, austrumos no Karašas un Mičingeras upēm, kā arī pavasarī kustošā sniega tuvējos kalnos. Lielākā no šīm četrām upēm ir Zejlana-Deresa (Zejlana), kura iztek no Aladaglara kalniem. Savukārt, uz Karašas upes laika gaitā ir izveidojusies liela ūdenskrātuve. Saistībā ar to, ka ūdens pieplūdums ezeram mainās saskaņā ar sniega kušanu kalnos, ezera ūdens līmenis vidēji gadā mainās 50 centimetru robežās, maksimumu sasniedzot jūlijā. Lielākais ūdens pieplūdums novērojams no aprīļa līdz jūnijam, kad intensīvi kūst sniegs un ir lietus sezona. Vana ezera kopējais baseins pārsniedz 15 000 km2.
Bez tam, Vana ezera ūdens līmenis laika gaitā periodiski ir mainījies, piemēram, 1990-tajos gados ezera līmenis cēlās aptuveni par trim metriem, appludinot lauksaimniecības zemi. Ap 2000. gadu ezera līmenis mazliet kritās, bet pašlaik ir noverojams, ka ezera līmenis atkal ceļas. Ezera pētnieki ir pievērsuši uzmanību ezera krastiem un secinājuši, ka ezera ūdens līmenis savā laikā ir bijis par 55 metriem augstāk nekā tas ir pašlaik[3]. Pamatīgāki pētījumi liecina, ka ezera līmenis pēdējā ledus laikmeta laikā, aptuveni 18 000 gadu atpakaļ, ir bijis vēl augstāk nekā tagad, t.i., 72 metru augstāk[4]. 1990.gadā Vana ezerā strādāja starptautiskā pētnieciskā ekspedīcija, kura veica zemūdens urbumus un no ezera dibena paņēma vairāku minerālu paraugus. Viens no šiem urbumiem deva negaidītu rezultātu. Izrādījās, ka Vana ezers pirms 17 000 gadiem ir bijis izžuvis, bet pēc tam atkal ir atjaunojies no jauna[5]. Vairākums ezera pētnieku šo notikumu saista ar klimatiskām izmaiņām, bet saistībā ar to vēl joprojām notiek diskusijas kā ir bijis patiesībā. Zinātnieki norāda, ka ar Vana ezeru 15-18 tūkstošu gadu atpakaļ iespējams ir noticis tas pats, kas pašlaik notiek ar Nāves jūru[6].
| Pa labi: Ūdens līmeņa izmaiņu grafiks Vana ezerā pēdējos 20 tūkstoš gados. Aptuveni 17—18 tūkstoš gadu atpakaļ ūdens līmenis ezerā bija nokrities par 450 metriem, tātad praktiski ezers bija izžuvis. Grafiks ir izveidots pēc vācu zinātnieku grupas datiem[5]. Apakšā: Ūdens līmeņa izmaiņu grafiks Vana ezerā no 1944. līdz 1994.gadam. Ūdens līmeņa svārstības šajā laika periodā ir notikusi 4 metru amplitūdā. Grafiks ir izveidots pēc zinātnieku grupas datiem, kas piedalījās 1990.gada ekspedīcijā[2]. |
 |
||
 |
|||
[izmainīt šo sadaļu] Klimats
Vana ezers atrodas Armēnijas kalnienē, kurai ir raksturīgs izteikts kontinentālais klimats. Jūlijā vidējā temperatūra Armēnijas kalnienē ir no +22 līdz +25 °C, bet janvārī no −16 līdz −12 °C. Īpaši aukstās ziemas dienās temperatūra kalnienē var nokristies pat līdz −45 °C. Vana ezeru mazliet siltāku padara tuvējo apkārtņu klimats, tādēļ Vana pilsētā, kura atrodas ezera krastā, vidējā temperatūra jūlijā ir +22,5 °C, janvārī −3,5 °C. Gada vidējais nokrišņu daudzums Vana ezera baseinā svārstās no 400 līdz 700 mm. Pateicoties klimatam un mākslīgai apūdeņošanai, kuru atvieglina pats ezers piekrastes apgabalos un par spīti lielam augstumam virs jūras līmeņa, t.i., 1700 metriem, Vana ezera apkārtnē aug un dod labu ražu dažādi augi, kuri parasti aug Vidusjūras klimatā: olīves, ābeles, persiki, granātas un citas dārza kultūras.
Vasarā ūdens temperatūra ezerā sasniedz +20 °C, savukārt dziļāk par 50 metriem cauru gadu ūdens temperatūra ir +3 °C. Ziemā augstā sāļu koncentrācija neļauj ezeram aizsalt, izņemot dažus apgabalus ezera ziemeļu daļā. Rudeņos ūdens slāņu temperatūras starpība izraisa ezerā spēcīgu straumju veidošanos.
[izmainīt šo sadaļu] Ūdens sastāvs
Vidējā sāļu koncentrācija Vana ezera ūdenī ir aptuveni 22 ‰, kas ir zem vidējās sāls koncentrācijas jūrās (35 ‰), toties ezera dienviddaļā dažās iedobēs, kuras atrodas dziļāk par 100 m, sāļu koncentrācija var sasniegt pat 67 ‰[7]. Ūdeņraža jonu koncentrāciju ir 9,5—9,8 pH, kas nozīmē, ka ezera ūdens ir sārmains. Ezera ūdens ir bagāts ar nātrija sāļiem, ieskaitot nātrija karbonātu (Na2CO3), nātrija sulfātu (Na2SO4) un nātrija hlorīdu (NaCl), kas dod ezera ūdenim mazgātspēju (šī iemesla dēļ bieži ir novērojams, ka ezers puto). Šos sāļus mūsdienās izmanto saimniecībā kā deterģentus. Seno grieķu ģeogrāfs Strabons savos darbos tieši pieminēja šīs ezera ūdens īpašības:
Armēnijā ir tāds liels ezers. ... ir Arsēns, tāpat, kā Tospitass[8]. Tas satur sodu, attīra un atjauno apģērbu. Tomēr sodas piemaisījuma dēļ ezera ūdens nav derīgs dzeršanai.
Vana ezera ūdens satur arī kalcija karbonātu (CaCO3). Kalcija koncentrācija ezera ūdenī ir apmēram 4 miligrami uz litru[9].
Anjonu virkne: HCO3·CO3 > Cl > SO4. Skābekļa koncentrācija ezera virsmas tuvumā ir 8 miligrami un litru, 75 m dziļumā tā vairs ir tikai 5 miligrammi, bet 400 m dziļumā 1,5 miligrami uz litru[9].
[izmainīt šo sadaļu] Vana ezera attēli
 Skats uz dienvidu krastu un Taura kalniem. |
 Skats uz Ahtamaras salu. |
 Skats uz ezera ziemeļu krastu. |
 Vakara krēsla no prāmja. |
[izmainīt šo sadaļu] Dzīvnieku un augu pasaule
Sāļajā ezera ūdenī spēj izdzīvot tikai viena zivju suga (latīņu: Alburnus tarihi, turku: darekh). Šī endēmiskā suga ir radniecīga Eiropas vīķei un pieder pie karpu dzimtas, bet pēc ārējā izskata tā atgādina siļķi. Alburnus tarihi var dzīvot gan saldūdenī, gan sāļūdenī, kur sāļu koncentrācija nav lielāka par 23 ‰, bet vairoties tā spēj tikai saldūdenī, upju un strautu grīvās, kas ieplūst Vana ezerā.
Ūdens sāļums svārstās no ļoti minimālas upju ietekās līdz ļoti augstam ezera dienviddaļas dzelmē, tamdēļ arī ūdenī dzīvošanai ir pielāgojušies dažādi organismi, piemēram, Hexarthra fennica polydonta, B. plicatitis, B. angularis, Filinia maior, Colurella adriatica, Keratella cochlearis (2 sugas), K. quadrata, Trichocerca taurocephala, H. f. Polydonta, H. fennica, Acrodiaptomus spinosus un M. Viridis.
Ezera tuvums tā krastos ļauj audzēt kalnienei neraksturīgus augus, kas savukārt sekmē zemkopības un dārzkopības attīstību.
Vēl raksturīgs Vana ezeram ir tas, ka tās tuvumā dzīvo reta kaķu šķirne Vana kaķis jeb turku vans (turku: Van Kedisi), kas atšķirībā no citām kaķu šķirnēm mīl peldēties ūdenī.
[izmainīt šo sadaļu] Kultūras vēsture
Pirmās ziņas par cilvēku darbību Vanas ezera tuvumā nāk no paleolīta laikmeta. Neolīta laikmetā ciltis, kuras dzīvoja ezera tuvumā, jau nodarbojās ar metālu kausēšanu[10][11]. Pirmā valsts, kura tika izveidota Vanas ezera tuvumā bija Urartu valsts no 9. līdz 6. gadimtam pirms mūsu ēras. Urartu valsts galvaspilsēta Tušpa atradās Vanas ezera krastā, netālu no tagadējās Vanas pilsētas. 8. gadsimtā pirms mūsu ēras urartiešu valdnieks Menua uzbūvēja 70 kilometrus garu kanālu, kas nodrošināja saldūdens piegādi Tušpai. 7. gadsimtā p.m.ē. urartiešus pastāvīgi apdraudēja asīrieši, kuri bija pret viņiem ļoti agresīvi. 6. gadsimtā p.m.ē. Ururtu valsts pagrima un izzuda. Joprojām dažas celtnes ir saglabājušās no Urartas valsts izcilāko vadītāju Sarduri I, Išpuini, Menua, Argišti I valdīšanas laikiem.
Neilgi pēc Urartu valsts krišanas, zeme ap Vana ezeru piederēja armēņiem. Kopā ar Sevanu tagadējās Armēnijas teritorijā un Urmijas ezeru tagadējās Irānas teritorijā, Vanas ezers bija Armēnijas karalistes lielais ezers, tā sauktā Armēnijas jūra. Bieži vien Armēņu impēriju dēvēja par «triju jūru valsti» (Vanas ezers, Urmijas ezers un Sevana). Joporjām ap ezeru un uz tā salām atrodas armēņu dievnamu, klosteru, nocietinājumu atliekas. Vislabāk saglabājusies ir Svētā krusta baznīca (armēņu:Սուրբխաչ) uz Akdamaras salas, kura celta laikaposmā starp 915. un 921. gadu. Bareljefi uz baznīcas ārsienām ataino Bībeles stāstus. 4. gadsimta vidū netālu no Vanas ezera ir dzimis armēņu alfabēta veidotājs Mesrops Maštots.
Laika gaitā Vanas ezera apkaime ir bijusi gan persiešu, gan romiešu] kundzībā un 19. gadsimtā teritoriju ap ezeru kontrolēja Osmaņu imērija. Pēc Pirmā pasaules kara Osmaņu impērija sabruka, un Vanas ezers nonāca turku pakļautībā. No 1915. līdz 1918. gadam Vanas ezera apkaimes armēņi tika izsūtīti vai nogalināti (armēņu genocīds). Tajā pašā laikā Vanas ezera apkaimē ienāca un sāka dzīvot kurdi, kuri iespējams bija hurritu tautas pēcnācēji, autohtoni iedzīvotāji. Hurriti pēc plaši izplatītas versijas iespējams bija sākotnējās Urartu tautas pēcnācēji.[12].
Kopumā šajā reģionā ir ieceļojušas un iekarojušas daudz tautas un joprojām vēsturnieki strīdas par to, kādas tautas ir dzīvojušas Vanas ezera tuvumā. Pēc ģenētiskajiem pētījumiem cilvēki, kuri tagad dzīvo šajā reģionā ir radniecīgi gan kurdiem, gan turkiem, gan armēņiem[13].
Citi nozīmīgi kultūras vēstures pieminekļi ir Van Kalesi pils ezera austrumu krastā. Vanas pilsēta atrodas austrumos no šīs pils.
[izmainīt šo sadaļu] Vanas ezera nosaukums
Asīrieši Vanas ezeru saukuši par «Nairi zemes jūru» (tâmtu ša mât Nairi), turklāt iespējams, ka Nairi no asīriešu valodas nozīmējis «hurriti»[14]. Kā urarti dēvējuši ezeru, nav zināms, bet pēc sengrieķu ģeogrāfa Strabona minētajiem faktiem, urarti iespējams ezeru dēvējuši par «Arsēnu» (grieķu: Αρσηνή). Pie tam, daudzi antīkie zinātnieki savos darbos Vanas ezeru dēvējuši par «Tospitisu» vai «Topitisu» (grieķu: Θωπι̂τιν, latīņu: Thospites), kas iespējams ir saistīts ar urartu galvaspilsētas Tušpas nosaukumu. Arī armēņu viduslaiku zinātnieki ezeru dēvējuši par «Tosp» vai «Tosb», kuri tāpat izmantoja arī nosaukumus «Bizantijas jūra» vai «Rištunijas jūra». Mūsdienu nosaukums «Vana» iespējams ir cēlies no urartiešu vārda «Biajnili», kā paši urartieši dēvēja savu valsti vai tās centrālo daļu[12].
[izmainīt šo sadaļu] Ekonomika
Vana ezera rajons ir viens no nabadzīgākajiem Turcijas rajoniem. Vanas ezera tuvumā nav attīstīta rūpniecība, kā arī Vanas rajons nav saistīts ar pārējo valsts transporta tīklu. Tuvāko rajonu iedzīvotāji galvenokārt nodarbojas ar zemkopību un lopkopību, bet Vanas ezera piekrastes iedzīvotāji ar zvejošanu, dārzkopību un sāls vārīšanu. No iegūtās sāls tālāk tiek ražoti dažādi mazgāšanas līdzekļi.
1970-tajos gados tika uzbūvēta dzelzceļa līnija no Turcijas uz Irānu. Ezera apkaimes sarežģītā reljefa dēļ dzelzceļš netika būvēts gar krastu. Dzelzceļa sastāvus pāri ezeram ved prāmis, kas ievērojami ierobežo dzelzceļa līnijas izmantošanas intensitāti. Ezera dienvidu krastā atrodas neliela kuģu būvētava.
Pēdējos gados Turcijas valdība cenšās attīstīt Vanas ezera tuvumā tūrismu. 2006. gadā valdība piešķira līdzekļus armēņu baznīcu restaurēšanai, kā arī tiek intensīvi izplatītas baumas par ezerā dzīvojoša briesmoņa klātbūtni. Jau kopš 1995. gada ezerā daudzkārt esot it kā novērots ap 15 metrus garš Vana ezera monstrs (Van Gölü Canavarı). Vanas universitātes profesors Unals Kozaks ir apkopojis grāmatā vairāk nekā tūkstoš liecību no ezera apkaimes iedzīvotājiem. Skeptiķi norāda, ka tā varētu būt viltota leģenda ar mērķi piesaistīt reģionam tūristu interesi.
[izmainīt šo sadaļu] Atsauces
- ↑ 1,0 1,1 Šis un citi fiziogrāfiskie dati ir ņemti no 1991.-2006. gadu darbiem par Vana ezeru (pirms tam pētījumi par ezeru bija ļoti minimāli. Tie galvenokārt netika veikti politiskās nestabilitātes dēļ Turcijas valstī. 90-tajos gados pētījumi atsākās un dati par ezeru bija krasi atšķirīgi no iepriekš zināmajiem faktiem. Šī iemesla dēļ daudzās rokasgrāmatās un enciklopēdijās atrodas nekorekta informācija)
- ↑ 2,0 2,1 Kadioglu M., Sen Z., Batur E. The greatest soda-water lake in the world and how it is influenced by climatic change // Annual Geophysicae № 15, 1997
- ↑ 3,0 3,1 3,2 Матвеев С. Н. Турция (Азиатская часть — Анатолия). Физико-географическое описание, Издательство Академии Наук СССР, Москва — Ленинград, 1946
- ↑ Degens E.T., Wong H.K., Kempe S., Kurtman F. A Geological Study of Lake Van, Eastern Turkey // Geologische Rundschau, № 73, 1984
- ↑ 5,0 5,1 Landmann G., Reimer A., Lemcke G., Kempe S. Dating Late Glacial abrupt climate changes in the 14570 year long continuous varve record of Lake Van, Turkey // Palaeogeography Palaeoclimatology Palaeoecology, № 122, 1996
- ↑ Warren J. K. Evaporites: Sediments, Resources and Hydrocarbons, Springer, 2006 ISBN 3-540-26011-0
- ↑ Hammer U.T. Saline lake ecosystems of the world, Dr. W. Junk Publishers, Dordrecht — Boston, 1986 ISBN 90-6193-535-0
- ↑ Strabona ģeogrāfija tika pabeigta aptuveni 7. gadā mūsu ērā. Tajā laikā rajons pie ezera, kur agrāk atradās Urartu valsts, atradās Armēņu impērijā. Nosaukums «Arsēns» (grieķu: Αρσηνή), droši vien bija urartiešu nosaukums ezeram, bet vārds «Tospitass» (grieķu: Θωπι̂τιν) ir cēlies no urartiešu galvaspilsētas Tušpas nosaukuma, kura atradās netālu no Vanas ezera krastiem. См. Пиотровский Б. Б. Ванское царство (Урарту), Издательство Восточной литературы, Москва, 1959.
- ↑ 9,0 9,1 Thiel V., Jenisch A., Landmann G., Reimer A., Michaelis W. Unusual distributions of long-chain alkenones and tetrahymanol from the highly alkaline Lake Van, Turkey // Geochimica et Cosmochimica Acta № 61, 1997
- ↑ Геворкян А. Ц. Из истории древнейшей металлургии Армянского нагорья, Изд. АН Армянской ССР, Ереван, 1980
- ↑ Cambel H. Braidwood R. An Early Farming Village in Turkey // Scientific American № 3, 1970
- ↑ 12,0 12,1 Пиотровский Б. Б. Ванское царство (Урарту), Издательство Восточной литературы, Москва, 1959
- ↑ Arnaiz-Villena A., Gomez-Casado E., Martinez-Laso J. Population genetic Relationships Between Mediterranean Populations Determined by HLA Distribution and a Historic Perspective, Tissue Antigens, № 60, 2002
- ↑ Меликишвили Г. А. Урартские клинообразные надписи, Издательство АН СССР, Москва, 1960
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
- Vana ezera kartes: Koordinātas:
- (angliski) Vana ezera apraksts (www.adiyamanli.org)
- Baznīcu un klosteru atrašanas vietas pie Vanas ezera (www.westernarmenia.net)
- Vana ezera fotogrāfijas (www.tatvan.net)
- Rietumarmēnijas fotogrāfijas (www.westernarmenia.net)
- (angliski) Jūras briesmonis vai izdomājums? (www.cnn.com)
