Ritms
Vikipēdijas raksts
 |
Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, tos var pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Cits citam sekojošu elementu (piem., skaņu, zilbju, kustību) vienmērīga atkārtošanās noteiktā secībā; vienmērīgums. Dziesmas, dejas ritms. Dzejoļa ritms, darba ritms.
[izmainīt šo sadaļu] Ritms mūzikā
Ritms ir dažāda ilguma nošu secība.
Ritms var būt:
- vienmērīgs
- nevienmērīgs
Vienmērīgam ritmam raksturīgi vienādi nošu ilgumi, piemēram 
.
Vienmērīgi ritmi rada mierīgus, gaišus, nosvērtus tēlus. Tomēr, ja skaņdarbs ilgstoši skan tādā ritmā, tas sāk garlaikot. Vienmērīgs ritms saprotams tautasdziesmās, piemēram t. dz. "Velc, pelīte, saldu miegu".
Nevienmērīgam ritmam raksturīga dažādu nošu ilgumu maiņa, piemēram 
.
Īpaša nozīme ritmam ir deju mūzikā. Katrai dejai ir savs īpatnējs ritms, kas atklājas pavadījumā vai melodijā.
- Polka - 2/4 taktsmērā;
- Valsis - 3/4 taktsmērā;
- Mazurka - 3/4 taktsmērā;
- Polonēze - 3/4 taktsmērā.
Interesantus mūzikas tēlus rada punktētie ritmi. Tie bieži sastopami maršos un dejās. Izraisa klausītājos spraigu, enerģisku, aktīvu noskaņojumu.
Dažkārt skaņu ilgumi sadalās nevis 2, bet 3 vienādās daļās. Tad rodas triole 
.
Ja smagā taktsdaļa pārvietojas uz vieglo, tad rodas sinkope 
.
 |
Šis ar mūziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
