Rainers Marija Rilke
Vikipēdijas raksts
Rainers Marija Rilke, īstā vārdā Renē Karls Vilhelms Johans Jozefs Marija Rilke (Rainer Maria Rilke, René Karl Wilhelm Johann Josef Maria Rilke; * 1875. gada 4. decembrī Prāgā, † 1926. gada 29. decembrī sanatorijā pie Montro Šveicē) bija izcils austriešu rakstnieks - prozaiķis un dzejnieks. Rilke tiek uzskatīts par vienu no nozīmīgākajiem vācu valodā rakstošajiem 20.gs. dzejniekiem.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Biogrāfija
[izmainīt šo sadaļu] 1875-1896
Rilke dzimis Prāgā. Viņa tēvs Jozefs Rilke pēc neveiksmīgas militārās karjeras bija kļuvis par dzelzceļa ierēdni, viņa māte Sofija Enca bija cēlusies no kādas Prāgas fabrikantu ģimenes. Attiecības starp Rilkes vecākiem bija visai sliktas, un 1884. gadā viņi izšķīrās. Rilki audzināja māte.
1885. gadā, vecāku spiests, Rilke iestājās karaskolā, lai sagatavotos virsnieka karjerai. 1891. gadā slimības dēļ viņš mācības šajā iestādē pārtrauca. No 1892. līdz 1895. gadam Rilke pie privātskolotājiem gatavojās abitūrijai. 1895./1896. gadā Rilke studēja literatūru, mākslas vēsturi un filozofiju Prāgā un Minhenē.
[izmainīt šo sadaļu] 1897-1902
1897. gadā Minhenē Rilke satika Lū Andreasu-Salomē - intelektuāli un rakstnieci, kurā iemīlējās un ar kuru viņam izveidojās intensīvas attiecības, kas ilga līdz 1900. gadam. Andreasa-Salomē šajā laikā bija precējusies ar kādu valodnieku Karlu Frīdrihu Andreasu
Rilke 1897. gada rudenī sekoja Andreasai-Salomē uz Berlīni. 1898. gadā Rilke devās pirmajā vairāku nedēļu ārzemju ceļojumā uz Itāliju. 1899. gadā viņš kopā ar Andreasu pāri devās uz Maskavu, kur satikās ar Ļevu Tolstoju. 1900. gada vasarā viņš - šoreiz kopā tikai ar Lū Andreasu-Salomē - vēlreiz apmeklēja Krieviju (Maskavu un Sanktpēterburgu).
1900. gada rudenī pēc attiecību izbeigšanas ar Andreasu-Salomē, Rilke kādu laiku uzturējās Vorpsvēdes ciemā Lejassaksijā pie mākslinieka Heinriha Fogelera. Tur Rilke sastapa skulptori Klāru Vesthofu, ar kuru 1901. gadā apprecējās. Tā paša gada decembrī piedzima viņu meita Ruta. Tomēr ģimene izjuka, un 1902. gadā Rilke devās uz Parīzi, lai rakstītu monogrāfiju par tēlnieku Ogistu Rodēnu.
[izmainīt šo sadaļu] 1902-1910
Parīzē Rilke intensīvi iepazinās ar moderno mākslu (Rodēns, Pols Sezāns). Parīzes dzīves pieredze atspoguļojas Rilkes vienīgā, 1904. gadā iesāktā romāna "Maltes Lauridsa Briges piezīmes" (Die Aufzeichnungen des Malte Laurids Brigge, 1910) pirmajā daļā. Parīze šajā laikā aizvien vairāk kļuva par Rilkes galveno mājvietu. No 1905. līdz 1906. gadam viņš bija Rodēna privātsekretārs.
Parīzes laikā Rilke publicēja vairākus dzejas krājumus.
[izmainīt šo sadaļu] 1910-1919
No 1911. gada oktobra līdz 1912. gada maijam Rilke uzturējās Duinas (Duino) pilī Triestes tuvumā Itālijā pie grāfienes Marijas fon Turnas. Tā iespaidā 1913. gadā viņš iesāka rakstīt "Duinas elēģijas" (Duineser Elegien).
Aizsākoties Pirmajam pasaules karam, Rilke atradās Vācijā. Atgriezties Parīzē nebija iespējams. Lielāko daļu kara laika Rilke pavadīja Minhenē. 1916. gada sākumā viņš tika mobilizēts un bija spiests Vīnē piedalīties militārajās apmācībās, taču ietekmīgi draugi iekārtoja viņu darbā kādā militārā arhīvā, un 9. jūnijā viņš tika demobilizēts.
[izmainīt šo sadaļu] 1919-1926
1919. gada 11. jūnijā Rilke no Minhenes devās uz Šveici. Rilke dzīvoja Soglio, Lokarno un citur, līdz apmetās Valē kantonā Sjerras tuvumā, kur nodevās intensīvai radošajai darbībai. Šajā laikā tapa arī dzejoļu cikls "Soneti Orfejam" (Sonette an Orpheus).
Kopš 1923. gada Rilkes veselības stāvoklis pasliktinājās, un viņš vairākkārt bija spiests pavadīt ilgu laiku sanatorijās. 1925. gadā no janvāra līdz augustam Rilke uzturējās Parīzē, lai, mainot dzīvesveidu un apstākļus, mēģinātu uzlabot veselību.
Rilke nomira 1926. gada 29. decembrī, nāves cēlonis - leikēmija.
