Rīgas dzelzceļa stacija

Vikipēdijas raksts

Rīgas Pasažieru stacija 2001. gada vasarā

Rīgas Centrālā stacija 2008. gada februārī

Rīgas dzelzceļa stacijas pulkstenis ar Rīgas pilsētas kanālu priekšplānā 2008. gada maijā

Rīgas dzelzceļa stacija (oficiāli - Rīgas Pasažieru stacija) - lielākā pasažieru stacija Rīgā un Latvijā. 2007. gadā visi Latvijas pasažieru vilcienu maršruti sākas Rīgas stacijā (pavisam 6 virzienos - Saulkrastu, Siguldas, Ērgļu, Salaspils, Jelgavas un Jūrmalas virzienos). No 2007. gada 6. oktobra sakarā ar automotrises avāriju vilcienu satiksme Ērgļu virzienā uz laiku pārtraukta.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Rīgas dzelzceļa stacijas būve sākta 1858. gadā (pēc pirmās dzelzceļa līnijas Rīga - Daugavpils projekta apstiprināšanas). Stacija sāka darboties 1861. gadā, līdz ar satiksmes uzsākšanu uz Daugavpili (tolaik Dinaburgu) un tālāk uz Pēterburgu un Varšavu. 1885. gadā sākotnējā nelielā divstāvu ēka pārbūvēta un paplašināta. Nākamā stacijas paplašināšana notika 1892. gadā, kad bija nepieciešams nodrošināt satiksmi uz jaunuzcelto dzelzceļa līniju Rīga - Pleskava. Līdz 1914. gadam (jauna dzelzceļa tilta uzbūvēšanai) stacija tika daļēji rekonstruēta, paceļot sliežu ceļus virs pilsētas ielām. Latvijas brīvvalsts laikā tika izstrādāts projekts jaunai dzelzceļa stacijai, kuru realizēt nepaspēja padomju okupācijas un sekojošā kara dēļ. Padomju laikā tika uzcelta jauna pasažieru stacija, kuras pirmo kārtu atklāja 1960. gadā, bet pilnīgi pabeidza 1965. gadā. 1965. gadā atklāts arī stacijas torņa pulkstenis, kas tolaik vienlaicīgi kalpoja arī kā ūdenstornis stacijas ūdensapgādes sistēmai. 70. gadu beigās pulksteņa ciparnīca nomainīta pret elektronisko tablo, bet 2002. - 2003. gadā kompānijas Linstow Varner veiktās Stacijas laukuma pārbūves laikā vecais pulkstenis nojaukts un vietā uzbūvēts jauns, tikpat augsts (43 metri, kopā ar burtiem RĪGA - 46 metri).