Vilciens
Vikipēdijas raksts
Vilciens ir sabiedriskā transporta veids, kas var pārvadāt gan pasažierus, gan dažāda veida kravu no viena punkta uz otru. Starp šiem punktiem jābūt speciālām sliedēm, jo vilciens spēj pārvietoties tikai pa tām. Senāk lielākā daļa vilcienu darbojās ar tvaika dzinēju, bet mūsdienās parasti tie tiek darbināti ar elektrību vai arī dīzeļdzinēju.
Vilciena sastāvs var būt no vienas vai arī vairākām lokomotīvēm un vairākiem vagoniem. Ir arī vilcieni kuriem ir tikai 1 posms, kurš kalpo gan kā lokomotīve, gan kā vagons (automotrises jeb motrises).
Vilcieni var pārvietoties pa divsliežu, viensliežu un šaursliežu dzelzceļu. Ir arī vilcieni, kurus var uzskatīt gan par pasažieru, gan par kravas vilcieniem, jo tie reizē pārvadā abus.
 Tvaika lokomotīve |
 RVR ražotais ER-2 elektrovilciens |
 Elektrovilciens ER-2 Rīgas stacijā |
[izmainīt šo sadaļu] Vilcieni uz magnētiskā spilvena
Mūsdienās, lai pēc iespējas ātrāk varētu pārvietoties, tiek izgudroti arvien spēcīgāki un drošāki vilcieni. Viens no šādiem vilcienu veidiem ir vilciens uz magnētiskā spilvena. Pirmo šādu vilcienu līniju atklāja 2002. gadā Šanhajā. Tā savieno lidostu ar 30 km attālo pilsētas centru. 7 minūšu un 20 sekunžu ilgā braucienā šāds vilciens spēj attīstīt 431 km/h lielu ātrumu (vidējais ātrums 250 km/h).
Šādu vilcienu apmēram centimetra augstumā virs vadsliedes notur spēcīgi elektromagnēti, tādēļ tas pārvietojas tikpat kā bez berzes. Maiņstrāva vadsliedes tinumos plūst tā, ka izveidojas daudzi magnetizēti posmi - pārmaiņus ar pretēju polaritāti. Arī vilcienam ir magnēti, kas, saskaņoti mainot polaritāti, attiecīgi pievelk vai atgrūž vadsliedes posmus, un vilciens tiek vienlaikus grūsts uz augšu un vilkts uz priekšu.
