Priežu dzimta

Vikipēdijas raksts

Priežu dzimta
kalnu priede (Pinus mugo)
Klasifikācija Valsts Augi (Plantae) Nodalījums Kailsēkļi (Pinophyta) Klase Skujkoku klase (Pinopsida) Kārta Priežu rinda (Pinales) Dzimta Priežu dzimta (Pinaceae)

Priežu dzimta (Pinaceae) - sugām bagātākā skujkoku dzimta. Pazīstamākās ģintis - baltegles (Abies), duglāzijas (Pseudotsuga), egles (Larix), hemlokegles (Tsuga) un priedes (Pinus). No ~110 pasaulēs zināmām priežu sugām Latvijā savvaļā sastopama vienīgi parastā priede (Pinus sylvestris). Parastā priede veido lielāko daļu Latvijas mežu. Otrā priežu dzimtas suga Latvijā ir parastā egle (Picea abies). Pārējās priežu dzimtas sugas pie mums ir introducētas. Vairākas svešzemju sugas stādītas ne tikai parkos un apstādījumos, bet arī mežu kultūrās, piemēram, Japānas lapegle (Larix kaempferi), Eiropas lapegle (Larix decidua), Sibīrijas lapegle (Larix sibirica) un zaļā duglāzija (Pseudotsuga menziesii). Kalnu priede (Pinus mugo) un Benksa priede (Pinus banksiana) vietām ir stādīta kāpu nostiprināšanai. Dekoratīvi, bet lēnaudzīgi koki ir hemlokegles, no kurām Latvijā biežāk tiek audzēta Kanādas hemlokegle (Tsuga canadensis). Baltegļu sugas daudz ir stādītas parkos un apstādījumos, no tām biežāk stādītas un izturīgākas - Sibīrijas baltegle (Abies sibirica), balzama baltegle (Abies balsamea), vienkrāsas baltegle (Abies concolor). No eksotiskākiem priežu dzimtas augiem Latvijā mēģināts ieaudzēt Ķīnas zeltlapegli (Pseudolarix amabilis), kas ir vienīgā suga savā ģintī. Priežu dzimtas augiem liela saimnieciskā nozīme, tos izmanto koksnes un dažādu vielu ieguvei, medicīnā.

[izmainīt šo sadaļu] Sistemātika

Priežu dzimta (Pinaceae)

• Priežu apakšdzimta (Pinoideae)
  • ģints Priedes (Pinus) (ap 115 sugām)
• Egļu apakšdzimta (Piceoideae)
  • ģints Egles (Picea)
• Lapegļu apakšdzimta (Laricoideae)
  • ģints Katajas (Cathaya) (1 suga)
    • Sudrablapu kataja (Cathaya argyrophylla)
  • ģints Lapegles (Larix) (ap 14 sugām)
  • ģints Duglāzijas (Pseudotsuga) (5 sugas)
    • zaļā duglāzija (Pseudotsuga menziesii)
    • Lindleja duglāzija (Pseudotsuga lindleyana)
    • Lielaugļu duglāzija (Pseudotsuga macrocarpa)
    • Japānas duglāzija (Pseudotsuga japonica)
    • Ķīnas duglāzija (Pseudotsuga sinensis)
• Baltegļu apakšdzimta (Abietoideae)
  • ģints Zeltlapegles (Pseudolarix) (1 suga)
    • Ķīnas zeltlapegle (Pseudolarix amabilis)
  • ģints Baltegles (Abies) (ap 50 sugām)
  • ģints Ciedri (Cedrus) (4 sugas)
  • ģints Keteleeria (3 sugas)
    • Keteleeria davidiana
    • Keteleeria evelyniana
    • Keteleeria fortunei
  • ģints Nothotsuga (1 suga)
    • Nothotsuga longibracteata
  • ģints Hemlokegles (Tsuga) (9 sugas)