Priežu rinda
Vikipēdijas raksts
| Priežu rinda | ||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Parastā priede (Pinus sylvestris) |
||||||||||
|
||||||||||
|
||||||||||
Priežu rinda (Pinales) mūsdienās pārstāvēta ar 7 dzimtām, no kurām lielākā ir priežu dzimta (Pinaceae), tajā ~230 sugu. Agrāk īvju un cefalotaksu dzimtu izdalīja atsevišķā īvju rindā. Latvijā sastopama parastā priede (Pinus sylvestris) un parastā egle (Picea abies). Egles skujās ļoti daudz karotīna, C vitamīna. Priežu rindā ietilpst arī ciprešu dzimta (Cupressaceae) ar ~ 145 sugām. Latvijā ciprešu dzimtu pārstāv parastais kadiķis (Juniperus communis). Kadiķim čiekuri ir ar saaugušām zvīņām un apaļi, tādēļ tos mēdz saukt par čiekurogām, kas satur dažādas vielas: krāsvielas, juniperīnu, organiskās skābes, ābolskābi, ēteriskās eļļas. Čiekurogas izmanto liķieru rūpniecībā, džina gatavošanā, kā diurētisku līdzekli, miza satur krāsvielas un 7 – 8 % miecvielas.
[izmainīt šo sadaļu] Sistemātika
Priežu rinda (Pinales)
- Priežu dzimta (Pinaceae)
- Araukāriju dzimta (Araucariaceae)
- Podokarpu dzimta (Podocarpaceae)
- Zeltpriežu dzimta (Sciadopityaceae)
- Ciprešu dzimta (Cupressaceae)
- Cefalotaksu dzimta (Cephalotaxaceae)
- Īvju dzimta (Taxaceae)
