Osmaņu impērijas ģerbonis
Vikipēdijas raksts
Osmaņu impērijas ģerbonis, kas vizuāli līdzinās Latvijas ģerbonim vai, piemēram Lielbritānijas ģerbonim, sākts lietot tikai 19. gs. un tā galīgo variantu apstiprināja 1882. gada 17. aprīlī sultāns Abdulhamids II.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Zaļš disks un pusmēness uz saules
Ģerboņa augšā aiz zaļā diska un pusmēness stilizēta saule (turku valodā: güneş). Saule simbolizē sultānu, kas līdzīgi tai, simboliski visus apspīd. Uz zaļā diska sultāna Abdulhamida II tugra, kas ir sultāna oficiālais simbols.
[izmainīt šo sadaļu] Vairogs un galvassega
Vidū uz ģerboņa novietots ovāls vairogs (turku valodā: kalkan), kam uz augšējās malas uzlikta galvassega (serpuş) ar spalvu (sorguç) rotājumu. Galvassega simbolizē impērijas dibinātāju Osmanu gāzī. Vairoga vidū stilizēta saule apspīd malās esošas 12 zvaigznes. Populāra teika vēsta, ka zvaigznes simbolizē 12 aromātus un vidū esošā saule pastiprina šo aromātu smaržu. Toties citos avotos minēts, ka zvaigznes apzīmē 12 impērijas vilājetus un centrā esošā saule apzīmē osmaņu centrālo varu.
[izmainīt šo sadaļu] Karogi
Ģerboņa labajā pusē atrodas sarkanais osmaņu karogs ar baltu pusmēnesi un zvaigzni vidū. Kreisajā pusē atrodas zaļais kalifāta karogs ar baltu pusmēnesi vidū. Dažādos citos ģerboņa zīmējumos šim karogam pie pusmēness redzama arī balta zvaigzne, līdzīgi kā osmaņu karogā.
[izmainīt šo sadaļu] Ieroči un citi priekšmeti pie karogiem
Virs karogiem abās ģerboņa pusēs novietoti divi durkļi (turku: mızrak), kas līdzīgi tiem, ko 19. gs. izmantoja osmaņu kavalērija.
Zem osmaņu karoga novietoti šādi ieroči:
- vienpusēja āva (teber) - ceremoniāls ierocis;
- divpusēja āva - ceremoniāls ierocis augsta ranga kareivjiem;
- durklis;
- rokas zobens (kılıç) - ceremoniāls zobens;
- lielgabals (top) - simbolizē osmaņu artilēriju;
- zobens - senatnīgs turku zobens;
- lielgabala lodes (gülle);
- militārā orķestra taure; redzama tikai mala(borazan).
Zem kalifāta karoga novietoti šādi ieroči:
- šautenes durklis (süngülü tüfek);
- vienpusēja āva;
- revolveris (tabanca) - simbolizē karaspēka modernizāciju, jo 1840. gadā tajā sāka izmantot šaujapieročus un šaujampulveri;
- zizlis, kurā iekārti svari - Mozus nūja, simbolizē islāma izcelšanos;
- svari (terazi), kas simbolizē līdzsvaru un tiesu;
- grāmatas - Korāns uz likumu grāmatas (Šariats un citi valsts likumi un kanoni);
- enkurs (çapa) - simbolizē osmaņu jūrniecību.
Uz kalifāta karogs novietots „pārpilnības rags” (bereket boynuzu), kas simbolizē osmaņu impērijas bagāto kultūru.
[izmainīt šo sadaļu] Rotājums ar ordeņiem
Ģerboņa apakšā novietots grezns rotājums ar tajā iekārtiem pieciem osmaņu augstākajiem apbalvojumiem:
Dzimtenes mīlestības ordenis (turku: Şefkat Nişanı). 1878. gadā ieviesa sultāns Abdulhamids II un pasniedza sievietēm pateicībā par lielu devumu valstij un milletam kara laikā.
Medžida ordenis (turku: Mecidi Nişanı). Ieviests 1852. gadā, sultāna Abdulmedžida I laikā. Ordenim ir piecas pakāpes. Ordeni pasniedza par izciliem panākumiem karā, galvenokārt Lielbritānijas un Francijas militārpersonām par palīdzību Krimas karā pret Krieviju (1853–1856).
Iftahara ordenis (turku: Nişan-ı İftahar). Ieviests sultāna Abdulmedžida I laikā. Augstākās pakāpes valsts apbalvojums gan par panākumiem karā, gan civilajā jomā.
Osmaņu ordenis (turku: Nişan-ı Osmânî). Ieviests 1862. gadā sultāna Abdulaziza laikā. Pasniedza par augstiem panākumiem valsts dienestā.
Privilēģiju ordenis (turku: Nişan-ı Âl-i İmtiyaz). 1876. gadā ieviesa sultāns Abdulhamids II. Ordeni pasniedza par izciliem sasniegumiem izglītībā, valsts pārvaldē un karaspēkā.
[izmainīt šo sadaļu] Attēlu galerija
Osmaņu sultāna Mahmuda II tugra, 1808. |
Osmaņu ģerbonis virs ieejas Apjumtajā (Lielajā) tirgū Stambulā |
Osmaņu impērijas ģerbonis sultāna Abdulmedžida I valdīšanas laikā (1839-1861). |
|
Osmaņu impērijas ģerbonis sultāna Abdulhamida II valdīšanas laikā (1876-1909). |
Osmaņu impērijas ģerbonis sultāna Mahmuda II valdīšanas laikā (1808-1839). |