Mozus
Vikipēdijas raksts
Mozus (ivritā: מֹשֶׁה, grieķu: Mωυσής, arābu: موسى, angļu: Moses) jūdaismā tiek uzskatīts par lielāko no praviešiem.
Torā ir rakstīts, ka Mozus ir dzimis senajā Ēģiptē. Viņa vecāki, baidoties no faraona pavēles par to, ka visi ebreju zēni jānogalina, mazo Mozu iegulda šķirstā un palaiž to Nīlas straumē. Faraona meita pamana šķirstu ar zīdaini, izglābj viņu, un Mozus tiek uzaudzināts faraona pilī.
Pēc tam, kad, aizstāvot kādu ebreju vergu, Mozus nogalina vergu uzraugu, viņš ir spiests bēgt no Ēģiptes uz Midiana zemi, kur viņš aprec vietējā priestera meitu un kļūst par aitu ganu. Kādu dienu Mozus redz degošu krūmu, kas deg, bet nesadeg un viņu uzrunā Dievs. Tas Mozum pavēl atgriezties Ēģiptē, doties pie faraona un pieprasīt, lai viņš atbrīvo ebrejus no verdzības.
