Makss Millers
Vikipēdijas raksts
Frīdrihs Makss Millers (Friedrich Max Müller, * 1823.g. 6.decembrī Desavā, † 1900.g. 28.oktobrī Oksfordā) - vācu / angļu filologs, indologs un viens no salīdzinošās reliģijas pētniecības pamatlicējiem.
Dzimis Desavā, romantisma dzejnieka Vilhelma Millera ģimenē. No bērnības pazina Feliksu Mendelsonu, bet Kārlis Marija Vēbers bija viņa krusttēvs. Studēja Leipcigā, kur interesi par mūziku un dzeju nomainīja sanskrits. Bez sanskrita apguva arī arābu un persiešu valodas. Studēja pie indoeiropiešu valodu pētnieka Franča Bopa. 1845. gadā turpināja studēt Parīzē, bet 1846. gadā pārcēlās uz Oksfordu, kur kļuva par vienu no izcilākajiem sanskrita un Indijas pētniekiem. Ievērojamākais Millera mūža darbs ir 50 sējumu fundamentālā izdevuma "Austrumu Svētās grāmatas" (Sacred Books of the East) - hinduisma, budisma, daoisma, konfūcisma, zoroastrisma, džainisma un islāma svēto rakstu tulkošana angļu valodā un izdevuma kopējā rediģēšana.
Mūsdienās Maksu Milleru dažkārt kritizē par Austrumu reliģiju noniecināšanu attiecībā pret kristietību, kaut arī viņa dzīves laikā Milleram bija jāpiedzīvo kritika par kristietības noniecināšanu.
|
|
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to |
