Liona

Vikipēdijas raksts

Ville de Lyon

Iedzīvotāji (2006)	475 995 1 757 811 (aglom.)
Dibināta	43.g p.m.ē.
Citi nosaukumi	Lugdunuma (Lugdunum) (Senās Romas laikos
reģions	Rona-Alpi
departaments	Rona
Mājaslapa	http://www.lyon.fr/

Liona (Lyon) - pilsēta Francijas austrumdaļā pie Sonas ieteces Ronā. Ronas-Alpu reģiona un Ronas departamenta centrs. Vēsturiskās Lionē provinces centrs. INTERPOL mītnes vieta.

Pilsēta veidojusies Sonas un Ronas sateces vietā - pussalā (presqu'ile), kā arī apkārtējos pakalnos - Fourvière (bazilika un televīzijas tornis) un Croix-Rousse (audēju kalns). Liona ir slavena ar savām traboules - šaurām ejām starp mājām.

Franču kultūrā Liona slavena kā XVI gs. dzejas centrs. Vispāratzīts kulinārijas centrs. Brāļi Limjēri 1895.gadā Lionā lika pamatus mūsdienu kino.

Pilsētas ekonomika ilgus gadsimtus balstījās uz zīda rūpniecību. Lionas apkārtnē atrodas divi no slavenākajiem Francijas vīna audzēšanas reģioniem - Beaujolais (Božolē) uz ziemeļiem un Côtes du Rhône (Kotdurona) uz dienvidiem.

Liona ir Francijas katolisma centrs, jo kopš romiešu laikiem līdz mūsdienām Lionas arhibīskaps ir "Gallu primāts" (Primat des Gaules) t.i. galvenais arhibīskaps.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Pilsētu 43.g p.m.ē. nodibina romieši gallu cietokšņa Lugdunom vietā, saglabājot veca cietokšņa nosaukumu. Gallu nosaukums cēlies no gallu Saules dieva Lugusa (Lugus) nosaukuma. Lugusa totēms bija gailis un arī mūsdienās gailis ir viens no Francijas simboliem.

Romiešu valdīšanas laikā Lugdunuma bija viena no svarīgākajām pilsētām impērijas rietumu daļā un Gallijas galvenā pilsēta. Šeit dzimuši vairāki no Romas impērijas imperatoriem. Romas impērijā izplatoties kristietībai, Lugdunuma kļuva par vienu no tās centriem. II gs. pilsētā bīskaps bija Sv.Irinejs (Saint Irenaeus). Pilsēta piedzīvoja arī kristiešu vajāšanas.

Kad Vormsu 437.gadā nopostīja huņņi, romiešu ģenerālis Ētijs (Flavius Aëtius) pilsētas apkārtnē izmitinaja burgundiešus, un no 461.gada Liona formāli kļuva par Burgundijas karalistes galvaspilsētu.

843.gadā, pamatojoties uz Verdenas līgumu, Liona kļuva par Lotāra valsts sastāvdaļu.

Viduslaikos Liona bija Lionē grāfistes centrs. 1245.gadā šeit notiek Lionas Pirmais koncils, bet 1274.gadā - Lionas Otrais koncils, kurā oficiāli izveido dominkāņu un franciskāņu ordeņus.

Franču revolūcijas laikā Liona 1793.gadā nostājās Konventa pretinieku pusē, tāpēc to aplenca un ieņēma revolucionāri. Konvents lēma, ka Lionas pilsēta ir jāiznīcina, kas netika izdarīts, tomēr tika noslepkavoti daudzi no pilsētas iedzīvotājiem.

Lionas zīda audēji 1831. un 1834.gadā sacēlās pret varas iestādēm, sacelšanās tika apspiesta ar karaspēku. Šīs sacelšanās laikā pirmo reizi tika izmantots melnais karogs kā protesta simbols.

1863.gadā Lionā tika nodibinata viena no lielākajam Francijas bankām Crédit Lyonnais (kopš 2005.gada - LCL).

1894.gadā Lionā, svētku laikā, itāļu anarhists Kazerio nogalināja Francijas prezidentu Marī Fransuā Karno.

2.pasaules kara laikā Liona bija viens no Pretošanās kustības galvenajiem centriem.

[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki

Lionā dzimuši:

• Andrē Marī Ampērs (Andre Marie Ampere) (1775—1836) - fiziķis (elektromagnētisms)
• Marks Bloks (Marc Bloch) (1886-1944) - vēsturnieks (Annāļu skola)
• Pols Bokīzs (Paul Bocuse) (1926-) - pavārs
• Žerārs Desargs (Gérard Desargues) (1591-1661) - matemātiķis (projektīvā ģeometrija)
• Moriss Ercogs (Maurice Herzog) (1919-) - alpinists
• Tonī Garnjē (Tony Garnier) (1869-1948) - arhitekts (Halle Tony Garnier Lionā)
• Hektors Gimārs (Hector Guimard) (1867-1942) - arhitekts (jūgendstils)
• Karakalla (Caracalla) (186-217) - Romas imperators
• Alans Kardeks (Allan Kardec) ( 1804-1869) - spiritisma klasiķis
• Aleksiss Karels (Alexis Carrel) (1873-1944) - mediķis, Nobela prēmija
• Klaudijs (Claudius) (10pmē–54) - Romas imperators
• Luīze Labē (Louise Labé) (1526-1566) - renesanses dzejniece
• Žans-Marī Leklērs (Jean-Marie Leclair) (1697-1764) - baroka komponists
• Luijs Maršāns (Louis Marchand) (1669-1732) - ērģelnieks
• Abats Pjērs (Abbé Pierre) (1912-) - baznīcas darbinieks
• Fransuā Rablē (François Rabelais) (1526-1566) - rakstnieks (Gargantija un Pantagriels/La Vie de Gargantua et de Pantagruel)
• Antuāns de Sent-Ekziperī (Antoine de Saint-Exupéry) (1900-1944) - rakstnieks (Mazais princis/Le Petit Prince)
• Sidonijs Apolinārijs (Sidonius Apollinaris) (430-489) - dzejnieks, bīskaps
• Pjērs de Šavāns (Pierre Puvis de Chavannes) (1824–1898) - gleznotājs (simbolists)
• Žans-Klods Trišē (Jean-Claude Trichet) (1942-) - finansists (Eiropas Centrālās bankas prezidents)
• Žans-Batists Sejs (Jean-Baptiste Say) (1767-1832) - ekonomists
• Pjērs Valdo (Pierre Valdo) (1140-1206) - valdensu kustības dibinātājs
• Šarls-Marī Vidors (Charles-Marie Widor) (1844–1937) - komponists (ērģeles)
• Žozefs Žakārs (Joseph Marie Jacquard) (1752-1834) - izgudrotājs
• Moriss Žārs (Maurice Jarre) (1924-) - komponists
• Žans-Mišels Žārs (Jean-Michel Jarre) (1948-) - komponists
• Kamills Žordāns (Camille Jordan) (1838–1922) - matemātiķis (grupu teorija)
• Antuāns de Žusje (Antoine Laurent de Jussieu) (1748-1836) - botāniķis