Lielbritānijas vēsture

Vikipēdijas raksts

Britānija kā Romas impērijas province ap 400.g.

Lielbritānijas vēsturi pieņemts hronoloģiski iedalīt vairākos posmos:

Lielbritānijas (t.i. Britānijas un Īrijas) senvēsture
Romas impērijas province
Heptarhijas laiks (500.850. g.)
Anglijas karaliste (1066.-1707. g.)
Lielbritānijas karaliste (1707.-1801. g.)
Lielbritānijas impērija (1801.-1927. g.)
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotā karaliste (no1927. g. līdz mūsu dienām)

Kā arī aplūko atsevišķi vēsturisko Lielbritānijas reģionu Velsas vēsturi, Īrijas vēsturi un Skotijas vēsturi.

Satura rādītājs

1 Aizvēsture (pirms. m.ē. 43. g.)
2 Romas impērijas laiks (43.-410. g.)
3 Heptarhijas laiks VI-IX gs. (Heptarchy)
4 Anglosakšu karaliste 900.-1066. g.
5 Anglijas karaliste (1066.-1707. g.)
6 Lielbritānijas karaliste (1707.-1801. g.)
7 Lielbritānijas impērija (1801.-1927. g.)
8 Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotā karaliste (no1927. g.)
- 8.1 Lielbritānijas monarhu dinastijas

[izmainīt šo sadaļu] Aizvēsture (pirms. m.ē. 43. g.)

[izmainīt šo sadaļu] Romas impērijas laiks (43.-410. g.)

M. ē. pirmajos gadsimtos Britānijas salas lielākā daļa ir Romas impērijas province, ko pamatā apdzīvoja ķeltu ciltis (velsi, skoti, īri, pikti). V-VI gs. no Centrāleiropas te ienāca un apmetās ģermāņu ciltis angļi, sakši, jiti, kas atspieda ķeltus uz salas rietumiem un ziemeļiem.

VII gadsimtā te izplatījās kristietība.

[izmainīt šo sadaļu] Heptarhijas laiks VI-IX gs. (Heptarchy)

Britānija ap 800.g.

Britānija ap 890.g.

Anglosakšu karalistes t.s. Heptarhijas laikā

Heptarhijas laiks (burt. "septiņvalstis", no sengr. ἑπτά - septiņi, un ἀρχή - vara, valsts), laika periods no 500. gada līdz 850. gadam, kad izveidojās "dāņu tiesas" teritorija. (šo apzīmējumu periodam ieviesa XII gs. hronists Hantingtonas Henrijs).

VI gs. sākumā Britānijā ieradās plašs ģermāņu cilšu - angļu, sakšu, jutu, - vilnis, kas atspieda pamatiedzīvotājus ķeltus uz rietumiem un ziemeļiem, bet iekarotajā teritorijā izveidoja septiņas tam laikam visai lielas valstis:

Veseksas karaliste (Kingdom of Wessex) - sakšu rietumu valsts)
Austrumangļu karaliste (Kingdom of the East Angles) angļu valsts mūsdienu Austrumanglijā
Mersijas karaliste (Kingdom of Mercia vai Mierce) - mūsdienu Anglijas centrālā un rietumdaļa
Kentas karaliste (Kingdom of Kent)
Nortumbrijas karaliste (Kingdom of Northumbria)
Saseksas karaliste (Kingdom of Sussex) sakšu dienvidu valsts
Eseksas karaliste (Kingdom of the East Seaxe) sakšu austrumu valsts

IX gs. beigās Veseksas karalim Alfredam Lielajam (Alfred the Great, apt. 849.-899.) izdevās iekarot pārējās sakšu valstis, izveidojot vienu karalisti Britānijas dienvidrietumos.

Sākot ar IX gs. ielākās briesmas, kas apdraudēja Britāniju no ārienes bija dāņu vikingi, kuri ne tikai veica īslaicīgus laupīšanas reidus, bet arī masveidā apmetās uz dzīvi salas austrumos un centrālajā daļā. Cīņas ar dāņiem turpinājās vēl pēc karaļa Alfreda nāves, līdz X gadsimta vidū viņi bija gandrīz visur sakauti. Pēdējais skandināvu Jorkas karalis tika gāzts 954. g. Sākot ar 980. g. dāņi atsāka uzbrukumus Anglijai. Šoreiz tas bija vēl bīstamāk, jo uzbrucēji vairs nebija atsevišķas jūras laupītāju bandas. Jaunie iebrucēji bija vairāk vai mazāk organizēts karaspēks, tā militārajām kampaņām jau bija kolonizējošs raksturs. 1016. g. Anglija bija spiesta 1016. g. atzīt dāņu karali Knutu (Kanutu) Lielo (994./995.-1035.) arī par savu karali.