Lielbritānijas vēsture
Vikipēdijas raksts
Lielbritānijas vēsturi pieņemts hronoloģiski iedalīt vairākos posmos:
- Lielbritānijas (t.i. Britānijas un Īrijas) senvēsture
- Romas impērijas province
- Heptarhijas laiks (500.850. g.)
- Anglijas karaliste (1066.-1707. g.)
- Lielbritānijas karaliste (1707.-1801. g.)
- Lielbritānijas impērija (1801.-1927. g.)
- Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotā karaliste (no1927. g. līdz mūsu dienām)
Kā arī aplūko atsevišķi vēsturisko Lielbritānijas reģionu Velsas vēsturi, Īrijas vēsturi un Skotijas vēsturi.
[izmainīt šo sadaļu] Aizvēsture (pirms. m.ē. 43. g.)
[izmainīt šo sadaļu] Romas impērijas laiks (43.-410. g.)
M. ē. pirmajos gadsimtos Britānijas salas lielākā daļa ir Romas impērijas province, ko pamatā apdzīvoja ķeltu ciltis (velsi, skoti, īri, pikti). V-VI gs. no Centrāleiropas te ienāca un apmetās ģermāņu ciltis angļi, sakši, jiti, kas atspieda ķeltus uz salas rietumiem un ziemeļiem.
VII gadsimtā te izplatījās kristietība.
[izmainīt šo sadaļu] Heptarhijas laiks VI-IX gs. (Heptarchy)
Heptarhijas laiks (burt. "septiņvalstis", no sengr. ἑπτά - septiņi, un ἀρχή - vara, valsts), laika periods no 500. gada līdz 850. gadam, kad izveidojās "dāņu tiesas" teritorija. (šo apzīmējumu periodam ieviesa XII gs. hronists Hantingtonas Henrijs).
VI gs. sākumā Britānijā ieradās plašs ģermāņu cilšu - angļu, sakšu, jutu, - vilnis, kas atspieda pamatiedzīvotājus ķeltus uz rietumiem un ziemeļiem, bet iekarotajā teritorijā izveidoja septiņas tam laikam visai lielas valstis:
- Veseksas karaliste (Kingdom of Wessex) - sakšu rietumu valsts)
- Austrumangļu karaliste (Kingdom of the East Angles) angļu valsts mūsdienu Austrumanglijā
- Mersijas karaliste (Kingdom of Mercia vai Mierce) - mūsdienu Anglijas centrālā un rietumdaļa
- Kentas karaliste (Kingdom of Kent)
- Nortumbrijas karaliste (Kingdom of Northumbria)
- Saseksas karaliste (Kingdom of Sussex) sakšu dienvidu valsts
- Eseksas karaliste (Kingdom of the East Seaxe) sakšu austrumu valsts
IX gs. beigās Veseksas karalim Alfredam Lielajam (Alfred the Great, apt. 849.-899.) izdevās iekarot pārējās sakšu valstis, izveidojot vienu karalisti Britānijas dienvidrietumos.
Sākot ar IX gs. ielākās briesmas, kas apdraudēja Britāniju no ārienes bija dāņu vikingi, kuri ne tikai veica īslaicīgus laupīšanas reidus, bet arī masveidā apmetās uz dzīvi salas austrumos un centrālajā daļā. Cīņas ar dāņiem turpinājās vēl pēc karaļa Alfreda nāves, līdz X gadsimta vidū viņi bija gandrīz visur sakauti. Pēdējais skandināvu Jorkas karalis tika gāzts 954. g. Sākot ar 980. g. dāņi atsāka uzbrukumus Anglijai. Šoreiz tas bija vēl bīstamāk, jo uzbrucēji vairs nebija atsevišķas jūras laupītāju bandas. Jaunie iebrucēji bija vairāk vai mazāk organizēts karaspēks, tā militārajām kampaņām jau bija kolonizējošs raksturs. 1016. g. Anglija bija spiesta 1016. g. atzīt dāņu karali Knutu (Kanutu) Lielo (994./995.-1035.) arī par savu karali.
[izmainīt šo sadaļu] Anglosakšu karaliste 900.-1066. g.
[izmainīt šo sadaļu] Anglijas karaliste (1066.-1707. g.)
Skat. pamatrakstu: Anglijas karaliste
[izmainīt šo sadaļu] Lielbritānijas karaliste (1707.-1801. g.)
Skat. pamatrakstu Lielbritānijas karaliste
[izmainīt šo sadaļu] Lielbritānijas impērija (1801.-1927. g.)
Skat. pamatrakstu Lielbritānijas impērija
[izmainīt šo sadaļu] Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotā karaliste (no1927. g.)
Skat. pamatrakstu Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotā karaliste