Latvijas Cilvēktiesību komiteja

Vikipēdijas raksts

Latvijas Cilvēktiesību komiteja

Darbības joma	Cilvēktiesības
Pastāvēšanas laiks	Kopš 1992. g.
Vadība	G. Kotovs, N. Jolkina, A. Dimitrovs
Starpt. organizācijās	FIDH, UNITED, ENAR, AEDH
Tālrunis	7285633
Adrese	Dzirnavu iela 102a, Rīga
Mājaslapa

Latvijas Cilvēktiesību komiteja (LCK, kr. — Латвийский комитет по правам человека, ЛКПЧ, angl. — Latvian Human Rights Committee, LHRC) — 1992. g. dibinātā biedrība Latvijā, kas darbojas cilvēktiesību aizsardzības jomā, it sevišķi — mazākumtautību, cilvēku tiesiskā statusa, dzīvokļu tiesību jautājumos. Apvieno pārsvarā juristus, kreisos politiķus un žurnālistus.

Satura rādītājs

1 Vēsture
2 Ievērojamākās publikācijas
3 Problēmas, ar kurām visbiežāk griežas pēc LCK palīdzības
4 LCK dalība lietu izskatīšanā starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās
5 Atsauces
6 Ārejās saites

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

1990. g. radās domubiedru grupa ar Vladimiru Bogdanovu un Tatjanu Ždanoku priekšgalā, un 1992. g. decembrī sāk sniegt bezmaksas tiesisko palīdzību iedzīvotājiem Rīgā. Šī darbība turpinās līdz mūsdienām.

Latvijas Cilvēktiesību komiteja no 1994. g. uztur Latvijas nepilsoņu un Latvijas pilsoņu tiesību atšķirību sarakstu.

1995. g. LCK iestājas Cilvēktiesību līgu starptautiskajā federācijā (FIDH) un reģistrējas Latvijā. Pēc FIDH pieprasījuma komiteja sagatavo un iesniedz ANO Cilvēktiesību komitejā alternatīvo ziņojumu par Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām ievērošanu Latvijā. Uzsākta apmeklētāju datubāzes, kurā ir dati par vairāk nekā 50 000 apmeklējumu, izveide.

1996. g. izplatīts ziņojums "Cilvēktiesības un nepilsoņi Latvijā", kā arī 32 izraidīšanas, šķirot ģimenes, mēģinājumu analīze. Komitejas pārstāvji uzstājas ANO Cilvēktiesību komitejas mazākumtautību darba grupas sesijā.

1997. g. LCK iestājas starptautiskajā ogranizācijā pret rasismu un migrantu atbalstam UNITED. ANO Cilvēktiesību komitejai nosūtīts ziņojums par mazākumtautību stāvokli Latvijā. Ar Eiropas Padomes palīdzību radīta 48 sēriju sabiedrības integrācijai veltītā pārraide "Mēs - Mы" televīzijā.

1998. g. Komiteja iesaistās Sabiedrisko organizāciju Koordinācijas padomes darbībā. Tika publicēts komentārs par EDSO Augstā komisāra mazākumtautību lietās rekomendāciju ievērošanu Latvijā. LCK pārstāvji uzstājas ANO Cilvēktiesibu komitejas mazākumtautību darba grupas sesijā.

1999. g. ar Eiropas padomes, USAID un "Freedom House" atbalstu sagatavota radiopārraižu sērija "Saprast" latviešu valodas apmācībai un televīzijas seriāls "Tas notika Rīgā".

2000. g. komitejas līdzpriekšsēdētāji piedalās 3. Pasaules konferencē pret rasismu. Latvijas žurnālistiem tiek rīkots seminārs "Starptautiskie un reģionālie standarti minoritāšu jomā".

2001. g. sadarbībā ar Zviedrijas Institūtu un Sorosa fondu Latvijā publicēti bukleti par naturalizācijas nosacījumiem un sociālo palīdzību Rīgā. Ar Eiropas Padomes palīdzību veidota TV pārraide "2+2" (latviešu un krievu preses žurnālistu diskusijas).

2002. g. divās valodās publicēts rakstu cikls par Vispārējo mazākumtautību aizsardzības konvenciju.

2003. g. LCK sniedza ANO Cilvēktiesību komitejai komentārus par valdības ziņojumu par Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām izpildi Latvijā^[1].

2004. g. ievēlēti pašreizējie (2008. g.) LCK līdzpriekšsēdētāji — tiesību maģistrs Aleksejs Dimitrovs, matemātiķe Natālija Jolkina un (atkārtoti) jurists Genadijs Kotovs.

2005. g. sabiedrisko organizāciju pārveidoja par biedrību. EDSO apspriedē Varšavā par saistībām cilvēkdimensijā prezentēts ziņojums par situāciju Latvijā.

2007. g. uzsāktas radiopārraižu «Имеем право» (Mums ir tiesības) un «Тема недели» (Nedēļas tēma) sērijas, kopā ar "Baltic Insight" veidots ziņojums^[2] par Vispārējās mazākumtautību aizsardzības konvencijas ievērošanu Latvijā.

[izmainīt šo sadaļu] Ievērojamākās publikācijas

No 1999. līdz 2004. g. LCK izdeva elektronisko biļetenu angļu valodā "Minority Issues in Latvia" (pirms tam un vēlāk aktuālo notikumu apskates tika regulāri publicētas Latvijas presē).

Izdotās brošūras:

1999 — Human Rights and Minorities in Latvia
2000 — Starptautiskie un reģionālie standarti minoritāšu tiesību jomā (arī krieviski)
2002 — Нам 10 лет
2002 — Report on the Implementation of the Framework Convention for the Protection of National Minorities in the Republic of Latvia ^[3]
2003 — Mediju likumdošana, mazākumtautību jautājumi un Latvijas gadījuma izpēte ^[4]
2004 — Тенденции изменения правового статуса различных групп российских соотечественников, постоянно проживающих в Латвийской Республике^[5]
2006 — Список различий в правах граждан и неграждан Латвии^[6]
2007 — Неграждане Латвии^[7]
2008 — Citizens of a Non-Existent State^[8]

[izmainīt šo sadaļu] Problēmas, ar kurām visbiežāk griežas pēc LCK palīdzības

Reģistrācija Iedzīvotāju reģistrā (1992-1996)
Privatizācijas sertifikātu saņemšana (1993-1995)
Latvijas pilsonības atzīšana (1995-1998)
Personu apliecinošo dokumentu saņemšana (1996-2000)
Politiski represētās personas statusa piešķiršana un kompensācijas tām (kopš 1997)
Uzturēšanās atļaujas (kopš 1995)
Dzīvokļu jautājumi (kopš 1997)
Sociālā palīdzība (kopš 1998)^[9]

[izmainīt šo sadaļu] LCK dalība lietu izskatīšanā starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās

M. Agafonova pret LR (par uzturēšanās atļauju) — ANO Cilvēktiesību komitejā — LR izsniedza uzturēšanās atļauju^[10]
A. Ignatāne pret LR (par pasīvām vēlēšanu tiesībām) — ANO Cilvēktiesību komitejā (2001.g.) — viedoklis^[11] par labu A. Ignatānei
I. Podkolzina pret LR (par pasīvām vēlēšanu tiesībām) — Eiropas Cilvēktiesību tiesā (2002.g.) — spriedums^[12] par labu I. Podkolzinai
L. Rudova pret LR (par kasācijas tiesvedību) — Eiropas Cilvēktiesību tiesā (2002.g.) — lēmums^[13] par labu LR
L. Kuhareca pret LR (par uzvārda rakstību dokumentos) — Eiropas Cilvēktiesību tiesā (2004.g.) — lēmums ^[14] par labu LR
T. Ždanoka pret LR (par pasīvām vēlēšanu tiesībām) — Eiropas Cilvēktiesību tiesā — 2004. g. spriedums^[15] par labu T. Ždanokai ir pārsūdzēts tiesas Lielajā palātā, kura 2006. g. taisīja gala spriedumu^[16] par labu LR.
Ņ. Ševanova pret LR (par uzturēšanās atļauju) — Eiropas Cilvēktiesību tiesā — 2006. g. spriedums^[17] par labu Ņ. Ševanovai ir pārsūdzēts tiesas Lielajā palātā, 2007. g. lieta izbeigta^[18], atmaksājot Ševanovai tiesāšanās izdevumus.
L. Mitina pret LR (par uzturēšanās atļauju) — Eiropas Cilvēktiesību tiesā — 2002. g. lēmums daļā^[19] un 2006. g. gala lēmums^[20] par labu LR.
R. Miholapa pret LR (par procesu ex parte) — Eiropas Cilvēktiesību tiesā (2007. g.) — spriedums^[21] par labu R. Miholapai.
N. Andrejeva pret LR (par pensijas stāža aprēķināšanu) — Eiropas Cilvēktiesību tiesā — nodota izskatīšanā uzreiz Lielajā Palātā.
L. Raihmans pret LR (par personvārda rakstību dokumentos) — 2007. g. iesniegta ANO Cilvēktiesību komitejā^[22]