Hugo Grocijs
Vikipēdijas raksts
Hugo Grocijs, (1583 - 1645), nīderlandiešu jurists un filozofs, studējis klasiskās valodas, literatūru un teoloģiju, bet sevišķi nodevies jurisprudencei. Jau 16 gadu vecumā Grocijs ieguva Dr. iur grādu un sāka veiksmīgi darboties advokatūrā.
Grocija ievērojamākais darbs ir Francijā sarakstītais De iure belli ac pacis (1625), kas uzskatāms par humānisma piepildījumu un augstāko sasniegumu. Šai darbā Grocijs pievērsies ne vien starptautiskajām tiesībām, par kuru nodibinātāju viņu dēvē, bet arī organizētai cilvēku kopdzīvei un valsts nostādīšanai uz tiesiskiem pamatiem. Vēl pēc 500 gadiem nav novecojusi Grocija formulētā tēze, ka karš ir noziegums, ja tas nav līdzeklis tiesību aizstāvēšanai. Par lielāko Grocija nopelnu uzskata to, ka viņš atšķīris tiesības no reliģijas un morāles priekšrakstiem un licis organizētas cilvēku sabiedrības pamatos dabisko tiesību principus, kas immanenti cilvēka (kā saprātīgas un sabiedriskas būtnes) dabai. Šajā ziņā Grocijs pamatoti pieskaitāms dabisko tiesību skolas ievērojamākiem priekšstāvjiem, kuru idejām nozīme vēl tagadnes tiesību filozofijā.
