Haile Selasije I
Vikipēdijas raksts
 |
|
| Valdīja: | 1930 – 1974 |
| Reliģija: | Etiopijas Ortodoksālā baznīca |
Haile Selassie I (amhariešu valodā – “Trīsvienības spēks”). Īstajā vārdā Lij Tafari Makonnen. Dzimis 1892. gada 23. jūlijā. Miris 1975. gada 27. augustā. Etiopijas imperators no 1930. līdz 1974. gadam. Rastafarieši uzskata Haile Selassie I par Dieva inkarnāciju.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Ceļš uz troni
Tafari dzimis Ejersa Goro ciematā Hararas provincē. Viņa tēvs bija Ras Makonnen Woldemikael Gudessa, Hararas gubernators. Tafari tēva vecmāte princese Tenagnework Sahle Selassie bija imperatora Menelika III tante. Imperatora ģimenes koks sākas ar Bībelē minētās Sābas karalienes un Izraēlas karaļa Zālamana ārlaulības dēlu.
1911. gadā Tafari tika iecelts par Hararas gubernatoru. Tā paša gada 3. augustā viņš apprecēja Menen Asfaw, Etiopijas imperatora Iyasu V radinieci.
1916. gadā Iyasu V tika gāzts no troņa un pie varas nāca Tafari radiniece Zewditu. Tafari tika piešķirts Ras tituls, viņs tika pasludināts par troņmantnieku, kā arī par reģentu, faktiski kļūstot par Etiopijas valdnieku.
Kā reģents, Tafari uzsāka mērenas modernizācijas politiku. 1923. gadā viņš panāca Etiopijas uzņemšanu Tautu savienībā. 1924. gadā Etiopijā tika aizliegta verdzība. Tafari apmeklēja Eiropu, lai iepazītos ar rietumu valstu attīstību.
Pēc Zewditu nāves 1930. gadā Tafari tika pasludināts par imperatoru un Negusa Negast (valdnieku valdnieku). 1930. gada 2. novembrī viņš tika kronēts par imperatoru Haile Selassie I. Viņa pilnais tituls ir Viņa impēriskā augstība, Imperators Haile Selassie I, Karaļu karalis un Lordu lords, Judas cilts uzvarošā lauva, Dieva izvēlētais. 1931. gada 16. jūlijā Imperators pasludināja Etiopijas pirmo konstitūciju.
[izmainīt šo sadaļu] Itālijas uzbrukums
1936. gadā fašistiskā Itālija, no savām kolonijām Eritrejas un Somālijas, uzbruka Etiopijai. Itāļiem bija daudz modernāka armija, kā arī spēcīga aviācija. Viņi arī nekautrējās pārkāpt starptautiskos kara noteikumus, izmantoja gāzes ieročus, un bombardēja Sarkanā Krusta slimnīcas.
Kad kļuva skaidrs, ka itāļu uzvara ir neizbēgama, valsts padome pieņēma lēmumu, ka Imperatoram jādodas trimdā uz Jeruzālemi, un pēc tam jāaizstāv Etiopijas intereses Tautu savienībā Ženēvā.
1936. gada 5. maijā itāļu karaspēks ieņēma Adisabebu, un Benito Musolīni pasludināja Itālijas karali Viktoru Emanuelu III par Etiopijas imperatoru.
Savā uzrunā Tautu savienībā, Haile Selassie I atgādināja par tās solījumu aizstāvēt savu biedru neatkarību. Viņš runāja par nepieciešamību aizstāvēt vājākas valstis no stiprajām. Viņš aprakstīja savas zemes izpostīšanu un ķīmisko ieroču pielietošanas sekas. Pēc šīs runas Imperators kļuva pazīstams visā pasaulē. Time žurnāls viņu pasludināja par Gada cilvēku un antifašisma simbolu visā pasaulē. Diemžēl Tautu savienība apstiprināja tikai minimālas un mazefektīvas sankcijas pret Itāliju.
Haile Selassie I atgriezās Etiopijā 1941. gadā pēc tam kad itāļu karaspēku bija sakāvis Lielbritānijas un Etiopijas karaspēks.
[izmainīt šo sadaļu] Pēckara politika
1951. gadā bijusī Itālijas kolonija Eritreja un Etiopija apvienojās kopējā federācijā. Tas bija kompromiss starp tiem, kuri gribēja Eritreju vai nu pilnībā pievienot Etiopijai, vai arī pasludināt tās neatkarību.
1955. gadā Imperators pasludināja papildinātu konstitūcija, kura paredzēja plašāku iedzīvotāju līdzdalību valsts pārvaldē.
1960. gada 13. decembrī, kamēr Imperators atradās valsts vizītē Brazīlijā, viņa Imperiālās gvardes karavīri mēģināja veikt valsts apvērsumu, ko novērsa armijas un policijas spēki. Pēc apvērsuma mēģinājuma Imperators kļuva konservatīvāks. Lai arī apvērsuma mēģinājumu nosodīja Etiopijas Ortodoksālā baznīca, un tam trūka plaša tautas atbalsta, tas radikalizēja daudzus Etiopijas studentus.
1963. gadā Imperators vadīja Āfrikas Vienotības Organizācijas nodibināšanu, kuras galvenā ēka atradās Adisabebā.
[izmainīt šo sadaļu] Revolūcija
Aizvien radikālāki uzskati izplatījās Adisabebas universitātes studentu vidū un studentu nemieri kļuva par gandrīz ikdienas parādību. Marksisms sāka izplatīties Etiopijas inteliģences pārstāvjos. Vienlaikus, imperiālā galma un parlamenta konservatīvo pārstāvju pretestība neļāva Imperatoram īstenot plašāku zemes reformu.
Ārpus Etiopijas robežam Imperators joprojām bija ļoti respektēts, un ar saviem daudzajiem ceļojumiem tikai vairoja Etiopijas atpazīstamību pasaulē.
1972 – 73. gadā Wollo provinci piemeklēja postošs sausums un bads. Impērijas valdība šo problēmu centās noslēpt ne tikai no Etiopijas iedzīvotājiem, bet arī no Haile Selasse I. kura astoņdesmitā dzimšanas diena tika atzīmēta ar lielu pompu. Kad ziņas par badu kļuva publiskas, Imperatora popularitāte kritās.
Vienlaikus Etiopijas ekonomika cieta no augstajām pasaules naftas cenām. Neapmierināti kareivji sāka dumpoties un pieprasīt labākas algas, kā arī izmeklēt korupcijas skandālus armijas vadībā. Radikāli virsnieki un kareivji izveidoja Derg (komiteju), kas gāza valdību, un 1974. gada 12. septembrī piespieda arī Haile Selassie I atkāpties no Etiopijas troņa. Imperators tika arestēts un ieslodzīts.
1975. gada 28. augustā tika izplatīts paziņojums, ka Haile Selassie I ir miris 27. augustā. Viņa personiskais ārsts noliedza valdības versiju par Imperatora nāvi. Drīz sāka izplatīties baumas, ka pie varas nākušie kareivji Imperatoru ir nosmacējuši ar spilvenu, un apglabājuši zem vienas no pils istabas grīdām.
Pēc marksistu valdības militārās sakāves 1991. gadā liecinieki atklāja vietu kur tika atrastas Imperatora mirstīgās atliekas. 2000. gada 5. novembrī Haile Selassie I svinīgā ceremonijā tika apglabāts Adisabebā.
