Friulu valoda
Vikipēdijas raksts
| Friulu valoda Furlan |
||
|---|---|---|
| Valodu lieto: | Itālija | |
| Runātāju skaits: | 794 000 | |
| Valodu saime: | Indoeiropiešu Itāliešu Romāņu Rietumitāliešu Gallu-ibēriešu Gallu-romāņu Gallu-rētiešu Retoromāņu Friulu valoda |
|
| Rakstība: | Latīņu alfabēts | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: | nav
Minoritātes valoda: |
|
| Regulators: | Osservatori Regjonâl de Lenghe e de Culture Furlanis | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | fr | |
| ISO 639-2: | fur | |
| ISO 639-3: | fur | |
 |
||
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. | ||
Friulu valoda (furlan (palīdzība·info)) ir romāņu saimes valoda, kurā runā pārsvarā Itālijas ziemeļaustumos. Valodu lieto apmēram 600 000 cilvēku, no kuriem lielākā daļa ir bilingvāli itāļu valodā. Friulu valoda pieder pie retoromāņu valodām un tādēl reizēm tiek saukta par austrumu ladīnu valodu, ar kuru ir kopējas saknes. Rakstu pieminekļi friulu valodā eksistē no 11.gs., literatūra un poēzija kopš 1300.g. No 20.gs. vērojama pastiprināta interese par valodu un notiek valodas atdzimšana.
[izmainīt šo sadaļu] Friulu valoda šodien
Friulu valoda ir oficiāli atzīta minoritātes valoda Itālijā, kas noteikts ar likumu 482/1990. Daudzās sākumskolās ir ieviesta apmācība friulu valodā. Valoda tiek lietota masu medijos, populārajā mākslā, kino. Ap 40% ceļa rādītāju Udīnes provincē ir friulu un itāļu valodā.
[izmainīt šo sadaļu] Vietvārdi
Katrai apdzīvotai vietai friulu apdzīvotos reģionos pastāv divi nosaukumi - itāļu un friulu. Tikai itāliskais ir oficiāls un tiek lietots lietvedībā.
[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites
- Oficiālā friulu ortogrāfija
- Lenghe.net – Tiešsaistes bilingvāla avīze (friulu-itāļu)
- Tiešsaistes resursi
- Ethnologue par friulu valodu
- Friulu valodas kursi
- Friulu zinātnes žurnāls
- Fogolâr furlan
- Societat Filologjiche Furlane
- Centri interdipartimentâl pe ricercje su la culture e la lenghe dal Friûl "Josef Marchet"
- Centri Friûl Lenghe 2000
- Friuli Dienvidamerikā
- Friulu-angļu vārdnīca
|
|
Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
