D. H. Lorenss

Vikipēdijas raksts

D. H. Lorenss 1906.g.

D. H. Lorenss, pilnajā vārdā Deivids Herberts Lorenss (D. H. Lawrence, David Herbert Lawrence, * 1885.g. 11. septembrī, † 1930.g. 2. martā) bija nozīmīgs un savulaik pretrunīgi vērtēts angļu modernisma rakstnieks - prozaiķis, dramaturgs, dzejnieks - un literatūras kritiķis. Mūsdienās viņš tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem angļu 20.gs. autoriem.

Lorensa darbi spilgti atspoguļo modernās pasaules dehumanizāciju un atsvešinātību. Liela uzmanība Lorensa darbos pievērsta seksualitātei, viņš tika apsūdzēts pornogrāfijā, viņa darbi nereti tika pakļauti cenzūrai; piemēram, viens no viņa slavenākajiem darbiem - romāns "Lēdijas Čaterlejas mīļākais" (Lady Chatterley's Lover, 1928), kas pirmoreiz tika publicēts par paša autora līdzekļiem Florencē Itālijā, Lielbritānijā pirmo reizi tika izdots tikai 1960.g., un šī darba publikācija izraisīja skandālu - pret izdevniecību (Penguin Books) pat tika ierosināts tiesas process par neķītra darba publicēšanu.

[izmainīt šo sadaļu] Dzīve

Lorenss piedzima Īstvudā Notinghemšīrā kalnrača un skolotājas ģimenē. No 1902. līdz 1906.g. viņš strādāja par skolotāju Īstvudā, tad no 1906. līdz 1908.g. studēja pedagoģiju Notinghemas universitātē. No 1908.g. viņš strādāja par skolotāju Londonā. 1911.g. viņš smagi saslima ar plaušu karsoni un bija spiests atteikties no darba skolā.

1912.g. viņam aizsākās intīmas attiecības ar viņa bijušā profesora sievu Frīdu Vīkliju (dzimušu fon Rihthofenu), ar kuru viņš 1914.g. apprecējās. Sākotnēji viņi dzīvoja Zennorā Kornvolā, taču Pirmā pasaules kara laikā bija spiesti pamest šo vietu, jo tika turēti aizdomās par spiegošanu (Frīdas vecāki bija vācieši, un Lorenss bija atklāti izteicies pret militārismu) un signālizēšanu vācu zemūdenēm, kas kuģoja gar Kornvelu.

Kādu laiku viņi uzturējās Londonā, kur Lorenss iepazinās ar imažistiem.

1919.g. viņi devās prom no Lielbritānijas. Laikā līdz 1922. gadam viņi bija uzturējušies Itālijā, Šrilankā, Austrālijā, ASV, Meksikā un Francijā. Lorensa veselības stāvoklis aizvien vairāk pasliktinājās. 1922.g. viņi apmetās uz dzīvi Austrālijā, bet drīz vien pārcēlās uz ASV, kur palika līdz 1925.g. Lorensa veselības stāvoklim arvien kļūstot vēl sliktākam, viņi 1925.g. atgriezās Eiropā un apmetas uz dzīvi Itālijā. Lorenss nomira 1930.g. 2. martā Dienvidfrancijā pēc izrakstīšanas no kādas sanatorijas.