Cieta viela
Vikipēdijas raksts
Cieta viela - viela, kura ir cietā agregātstāvoklī. Jau kopš civilizācijas aizsākumiem no cietām vielām izgatavo visus sadzīvē lietotos priekšmetus un darbarīkus. Šodien daudzas cietas vielas ar vajadzīgajām īpašībām veido arī mākslīgi. Cietu vielu pētniecība ir izveidojusies par plašu un patstāvīgu zinātni - cietvielu fiziku.
Satura rādītājs |
[izmainīt šo sadaļu] Cietu vielu iedalījums
Cietas vielas iedala:
- kristāliskās vielas
- amorfās vielas
[izmainīt šo sadaļu] Kristāliskās vielas
Kristliskajām vielām atomi vai molekulas ir sakārtotas regulārā struktūrā. No šīm vielām veidotiem ķermeņiem parasti ir daudzskaldņa forma ar labi saskatāmām skaldnēm. Kristāliskas vielas ir: visi metāli, vārāmais sāls, cukurs, kā arī daudzi minerāli, kuri ietilpst iežos. Piemēram, granīta laukakmeņos var saskatīt dažāda lieluma kvarca kristālus.
[izmainīt šo sadaļu] Amorfas vielas
Amorfām vielām nav noteiktas struktūras - to molekulas ir izvietotas nekārtīgi - kā pagadās. Amorfas vielas ir: stikls, parafīns, vasks, piķis, sveķi, dintars, dažādas plastmasas. Amorfām vielām daudzas īpašības ir tādas pašas kā šķidrumam. Piemēram, siltā vietā nolikts piķa gabals lenām saplacinās un izplūst.
[izmainīt šo sadaļu] Cietība
Cietība ir vielas spēja pretoties kāda cita ķermeņa iedarbībai. Vielas cietību noskaidro, iespiežot tajā vai ieskrāpējot to ar kādu citu vielu.
Par piemēru ņemsim ābolu, koka skaidu, svina gabaliņu, skārda loksnīti, stikla lausku un mēģināsim tos sagriezt ar kabatas naža tērauda asmeni. Ābolu un koku griezt ir viegli, svinu - jau grūtāk, dzelzi izdodas tikai ieskrambāt, bet stiklu saskrāpēt ir tikpat kā neiespējami. Vielas, no kurām sastāv šie dažādie priekšmeti, atšķiras pēc cietības.
Ja divas cietas vielas salīdzina pēc cietības, tad par cietāku uzskata to, ar kuru var saskrāpēt otru vielu.
[izmainīt šo sadaļu] Deformācija
Deformācija ir ķermeņa formas vai izmēru maiņa cita ķermeņa iedarbībā. Vārds "deformācija" ir cēlies no latīņu valodas un nozīmē "izkropļošana".
Esam novērojuši, ka, stāvot uz dēļa laipas, tā no mūsu svara ieliecas. Arī liecot lineālu, stiepjot gumijas auklu un spiežot plastilīna gabaliņu, notiek šo priekšmetu deformēšanās.
[izmainīt šo sadaļu] Elastīga deformācija
Elastīga deformācija - deformācijas veids, kad ķermenis pēc kāda cita ķermeņa iedarbības beigām atgriežas savā sākotnējā izskatā. Piemēram, tas pats lineāls, kuru liecam. Beidzot liekt, lineāls atkal iztaisnojas un iegūst savu sākotnējo izskatu. Gandrīz visi cieti ķermeņi ir elastīgi deformējami pie minimāla spēka pielietošanas.
[izmainīt šo sadaļu] Plastiska deformācija
Plastiska deformācija - deformācijas veids, kad ķermenis pēc kāda cita ķermeņa iedarbības beigām paliek izmainītā veidā. Piemēram, plastilīnu mīcot un spaidot, iegūst rezultātā plastilīna gabaliņu, kurš vairs neizskatās tās pats, kāds tas bija deformācijas sākuma momentā.
[izmainīt šo sadaļu] Izturība
Izturība - cietas vielas spēja pretoties sagrūšanai.
Cietas vielas ar lielu izturību izmanto mašīnbūvē, celtniecībā un citur, veidojot konstrukcijas, kurām jāiztur noteikta slodze.
Katram materiālam ir sava izturības robeža, kuru pārsniedzot materiāls sabrūk - satrūkst, saplīst. Turklāt svarīgs ir arī slogošanas veids. Vieni materiāli ir izturīgi, ja tos stiepj, bet nepieļauj, ka tos pārāk daudz liec.
Ja materiāls sabrūk, izdarot ļoti niecīgas deformācijas, tad tas ir trausls. Tāds, piemēram, ir stikls. Katram zināms, ka stikla rūti gandrīz nemaz nedrīkst liekt. Šādas deformācijas parastais logu stikls neiztur. Trausla ir keramika - apdedzināti māla trauki, kā arī daudzas kristāliskas vielas.
