Atoms

Vikipēdijas raksts

Atoma uzbūve

Ķīmijā un fizikā par atomiem (grieķu: άτομον - nedalāms) sauc mazāko vielas sastāvdaļu, kas saglabā vielas ķīmiskās īpašības. Atomi veido matēriju mums visapkārt.

[izmainīt šo sadaļu] Ievads

Lielākā daļa atomu sastāv no trim mazākām vienībām:

elektroniem, kas ir negatīvi lādēti; elektrons ir visvieglākā atoma sastāvdaļa- masa ir aptuveni 1/1836 no protona masas. Elektronu iedarbība ar citiem atomiem parasti ir galvenais iemesls ķīmiskajām saitēm.
neitroniem, kam nav lādiņa - tie ir neitrāli; to masa ir aptuveni 1838 reizes lielāka par elektrona masu.
protoniem, kas ir pozitīvi lādēti; protonu masa ir aptuveni 1836 reizes lielāka par elektrona masu jeb vienāda ar neitrona masu. To skaits nosaka ķīmiskā elementa piederību, t.i. - nosaukumu.

Atomiem parasti ir apvienoti molekulās - piemēram, ūdens molekula sastāv no diviem ūdeņraža atomiem un viena skābekļa atoma, slāpekļa molekula- no diviem slāpekļa atomiem. Ja atomam kāds cits atoms atrauj vienu vai vairākus elektronus, veidojas jons- pozitīvi vai negatīvi lādēts atoms.

Atoms ir ķīmiskā elementa vissīkākā daļiņa; vielu teorētiskās ķīmiskās dalāmības robeža.

[izmainīt šo sadaļu] Atoma kodols

Pēc Ernesta Rezenforda eksperimentiem, 1919. gadā atklājās, ka atoma centrā ir pozitīvi lādēta daļiņa, kuru viņš nosauca par protonu. 1932. gadā krievu pētnieks Dmitrijs Ivaņenko un vācu zinātnieks Verners Heizenbergs izvirzīja hipotēzi, ka atoma kodols sastāv no divu veidu daļiņām, no protona un neitrona, ko vienkopus sauc par nukloniem (latīņu valodā nucleus nozīmē kodols). Šī hipotēze attaisnojās un izrādījās patiesa. Tā kā jau tika minēts, ka elektroni ir daudz vieglāki nekā nukloni, tad var teikt, ka praktiski visa atoma masa koncentrējas kodolā. Kodolam attiecībā pret pašu atomu ir ļoti sīks izmērs: atoma diametrs ir $10 - 10$ m, bet kodola diametrs ir tikai $10 - 15$ m. Šis fakts pierāda, ka kodols ir ārkārtīgi blīvs.