Botānika

Vikipēdijas raksts

Botānika ir zinātne, kas pēta augus, to dzīvības norises. To reizēm sauc arī par augu zinātni vai augu bioloģiju. Tā pēta augu augšanu, vairošanos, vielmaiņu, attīstību, slimības un augu dzīves evolūciju.

[izmainīt šo sadaļu] Botānikas vēsture

[izmainīt šo sadaļu] Agrā botānika

Par "botānikas tēvu" dēvē Teofrastu (372.-286. g.p.m.ē., sengrieķu prātnieks, Aristoteļa māceklis), kurš ir aprakstījis ~450 augu, iedalot tos kokos, lakstaugos un krūmos.

Botānikas pirmsākumu laikā ir uzrakstīti divi ievērojami apcerējumi: "Augu vēsture" (Historia Plantarum) un "Augu cēloņi". Abas šīs grāmatas kopā dod vissvarīgāko ieguldījumu botānikā no antīkajiem laikiem līdz viduslaikiem.

1665. gadā, izmantojot vienu no pirmajiem mikroskopiem, Roberts Huks atklāja šūnas korķa slānītī, kādu laiku vēlāk arī dzīvu augu audus. Vācietis Leonharts Fuks, šveicietis Konrāds Gessers, kā arī angļu izgudrotāji Nikolass Kulpepers un Džons Gerards paziņoja par zālēm, kuras, pagatavotas no augiem, bija iespējams dabūt gatavā veidā aptiekās vai veikalos.

[izmainīt šo sadaļu] Modernā botānika

Ievērojams zināšanu daudzums ir iegūts, studējot augu paraugus, kā, piemēram, Arabidopsis thaliana. Šis sinepju augs bija pirmais, kura genoms tika izpētīts, lai arī citi augi ir rosinošāki, jo tiem ir vairāki hromosomu komplekti (šāda parādība tiek saukta arī par poliploīdu). Zaļās aļģes (hlamidomonas) ir cita veida organisms, kas ir ticis ļoti rūpīgi studēts un izpētīts, lai nodrošinātu tai vietu augu bioloģijā.