Benzoskābe

Vikipēdijas raksts

Benzoskābe
Benzoskābes struktūrformula Benzoskābes molekulas modelis
Ķīmiskā formula:	C₆H₅COOH
Molmasa:	122,12 g/mol
Blīvums:	1320 kg/m³
Kušanas temperatūra:	395 K (122°C)
Viršanas temperatūra:	522 K (249°C)

Benzoskābe (benzolkarbonskābe, C₆H₅COOH) pieder pie aromātiskajām karbonskābēm. Tīrā veidā benzoskābe ir balta, kristāliska viela, kas slikti šķīst ūdenī, bet labi - etanolā. Viens no nozīmīgākajiem benzoskābes atvasinājumiem ir salicilskābe (2-hidroksilbenzoskābe).

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Pirmo reizi benzoskābe iegūta XVI gadsimtā, sublimējot benzosveķus - kvēpināmos sveķus, ko iegūst no Dienvidaustrumāzijas koka Styrax benzoin (no tā cēlies vielas nosaukums). Šo procesu aprakstījis jau Nostradamuss.

[izmainīt šo sadaļu] Atrašanās dabā

Dabā benzoskābe ir sastopama dažos augos (piemēram, brūklenēs un dzērvenēs), kā arī benzosveķos estera veidā.

[izmainīt šo sadaļu] Iegūšana

Benzoskābi sintētiski var iegūt, oksidējot benzaldehīdu, vai uzmanīgi dekarboksilējot ftalskābi.

Rūpnieciski benzoskābi iegūst, oksidējot toluolu ar skābekli kobalta vai mangāna naftenātu klātienē.

[izmainīt šo sadaļu] Izmantošana

Benzoskābi plaši lieto par konservantu (tīrā veidā E210, kā benzoskābes sāļus - E211, E212 un E213). Izmanto arī medicīnā kā antiseptisku līdzekli ādas slimību gadījumos. Benzoskābes esterus patīkamās smaržas dēļ lieto parfimērijā. Benzoskābi un tās atvasinājumus plaši pielieto organiskajā sintēzē krāsvielu un medicīnas preparātu iegūšanai.

[izmainīt šo sadaļu] Skatīt arī

	Svarīgākās aromātiskās karbonskābes
Benzoskābe \| Toluilskābe \| Feniletiķskābe \| Kanēļskābe \| Ftalskābe \| Naftalskābe \| Melitskābe \| Salicilskābe