Belinshauzena jūra
Vikipēdijas raksts
| Belinshauzena jūra | |
|---|---|
 |
|
| Platība: | 487 000 km2 |
| Garums: | km |
| Platums: | km |
| Maks. dziļums: | 4 115 m |
| Valstis un citas teritorijas: | Antarktīda |
| Lielākās pilsētas: | Nav |
Belinshauzena jūra – Dienvidu okeānam piederīga malas jūra Antarktīdas piekrastē.
Plešas aptuveni starp 70 un 100°R garuma grādiem, no Antarktīdas pussalas, Aleksandra I zemes līdz Tērstona salai. Ziemeļos atrodas no Antarktīdas krastiem attālā Pētera I sala. Tālāk ziemeļos plešas Klusais okeāns, tieši uz ziemeļiem braucot, būtu sasniedzama Dienvidamerikas piekraste.
Antarktīdas piekrastē no austrumiem uz rietumiem virzties atrodas Palmera Zeme, Ronnes līcis, Roberta Ingliša krasts, Elsvērta Zeme, Eitsa Krasts.
Ūdens sāļums - ap 33‰. Jūras nogulumi ģeologiem sniedz vērtīgu informāciju par Zemes klimata vēsturi, jo atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem jūru te klāja ledus sega, te tās nebija. Pēdējā laikā ledus segas platība jūrā samazinās vidēji par 8% desmitgadē, kamēr līdzās esošajā Rosa jūrā ledus platība vidēji palielinās par 7% dekādē.
Antarktīdas pussalā dzīvo viena no lielākajām Adeles pingvīnu populācijām.
Nosaukta admirāļa Fabiāna Gotlība fon Belinshauzena vārdā (dzimis Igaunijā, Sāremā salā), kurš šo reģionu pirmais sasniedza un pētīja 1819. vai 1821. gadā.
Rietumos atrodas Amundsena jūra, austrumos - Antarktīdas pussala.
