Amundsena jūra
Vikipēdijas raksts
| Amundsena jūra | |
|---|---|
 |
|
| Platība: | 98 000 km2 |
| Garums: | km |
| Platums: | km |
| Maks. dziļums: | 585 m |
| Valstis un citas teritorijas: | Antarktīda |
| Lielākās pilsētas: | Nav |
Amundsena jūra – Dienvidu okeānam piederīga malas jūra Antarktīdas piekrastē.
Pirmais sasniedza Džeimss Kuks 1773. un 1774. gadu mijā, gandrīz atklājot Antarktīdu.
Jūru Norvēģijas polārās ekspedīcijas vadītājs Nilss Larsens 1929. gada februārī nodēvēja ievērojamā norvēģu ceļotāja Roalda Amundsena vārdā. Amundsena jūra plešas Antarktīdas piekrastē aptuveni no 100 līdz 124°R garuma grādiem. Austrumos atrodas Tērstona sala, rietumos - Dārta rags (patiesībā - sala). Tai iepretīm ziemeļos plešas tusknesīgi Klusā okeāna plašumi, tuvākā sauszeme ziemeļos no Amundsena jūra - Lieldienu sala. Antarktīdas piekrastē iepretī Amundsena jūrai atrodas Mērijas Bērdas zeme, jūrā dziļāk ieiet Bēra pussala. Aptuveni 1/3 krasta līnijas aizņem šelfa ledāji.
Ūdens virsējā slāņa temperatūra no –1,8°C līdz 0,2°C, sāļums 32–34‰. Jūrā, iepretī Antarktīdas krastiem atrodas pastāvīgs zema atmosfēras spiediena apvidus, kas sekmē iekšzemē radušās mitruma transportu uz Amundsena jūru, tāpēc to lielāko daļu gada klāj ledus. 2002. gadā Amundsena jūrā no ledāja atdalījās 3 400 km² liels aisbergs.
Amundsena jūrai ir salīdzinoši plats kontinentālais šelfs, tāpēc tā ir sekla. Jūrā vai tās krastos nav meteoroloģiskās stacijas, tāpēc trūkst tuvāku datu par klimata apstākļiem šajā reģionā. Jūras gultnes tektoniskā uzbūve ir ļoti interesanta un 'pēdējos gados uzsākti plaši pētījumi, lai tuvāk to izpētītu.
Austrumos atrodas Belinshauzena jūra, rietumos - Rosa jūra.
