Ankara

Vikipēdijas raksts

Ankara, Turcija
Sarkanā mēness laukums (Kızılay Meydanı)
Ankaras ila atrašanās vieta Turcijā ^[1] ^[2]
Karte
Ankaras ila karte
Pamatdati
Pilsētā	4.140.890 (2007)
Ilā	325.866 (2007)
Koordinātas
Pasta indekss	06XXX
Tālruņu kods	312
Auto numura zīmju kods	06
Pārvalde
Ils	Ankaras ils
Pilsētas mērs	Ibrahims Melihs Gēkčeks
Pašvaldības interneta vietne	http://www.ankara.bel.tr

Wikimedia Commons ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skat.:

Category:Ankara

Kemala Ataturka mauzolejs Ankarā

Ankara (Ankara), (agrākais nosaukums - Angora) - pilsēta Turcijā, Anatolijas centrāljā daļā. Valsts galvaspilsēta un otrā lielākā (pēc Stambulas) valsts pilsēta. Ankaras provinces centrs. Valsts politiskais centrs.

Pilsēta ar senu vēsturi. Pilsēta un apkārtne ir dzimtene Angoras aitām, no kurām iegūst mohēru, Angoras kaķiem un trušiem.

Atrodas vienā no sausākajiem Turcijas apgabaliem ar izteikti kontinentālu klimatu. Pilsētā un apkārtnē hetu, frīģiešu, romiešu, bizantiešu, osmaņu arheoloģijas pieminekļi.

Par Turcijas galvaspilsētu kļuva 1923. gada 13. oktobrī, kad tā tika pārcelta no Stambulas.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Pēc leģendas Ankaru apmēram 1000 gadu p. m. ē. dibināja leģendārais Midass - Frīģijas valdnieks, kurš spējis ar pieskārienu visus priekšmetus pārvērst zeltā. Frīģiešu varu nomainīja līdiešu, bet vēlāk persiešu vara.

Pēc persiešiem pilsētā valdīja Maķedonijas Aleksandrs, 333. gadā p.m.ē. Aleksandrs no Gordijas ieradās Ankarā un neilgu laiku šeit uzturējās. Pēc Aleksandra nāves 323. gadā p. m. ē. pilsēta nonāca Aleksandra ģenerāļa Antigona varā.

178. g p. m. ē. Ankaru iekaroja ķeltu cilts galāti un pilsēta kļuva par vienu no Galātijas centriem. 25. gadā Ankara (ar nosaukumu Ankīra) iekļāvās Romas impērijā un kļuva par Romas Galātijas provinces centru. Romas ziedu laikos pilsētas iedzīvotāju skaits bija ap 200 000. Līdz ar kristietības attīstību, Ankara kļuva par svarīgu kristiešu pilsētu. 303. gadā tā bija viens no centriem, kurā imperators Diokletiāns izvērsa kristiešu vajāšanu. 314. gadā pilsētā notika banīcas Ankīras sinode.

Bizantijas laikā Ankīra bija imperatora atpūtas rezidence. Tie šeit uzturējās, kad gribēja nomainīt mitro Konstantinopoles klimatu pret sausāko Ankīras klimatu. Pēc VI gadsimta Ankara vairākkārt nokļuva dažādu arābu armiju varā, tomēr līdz pat XI gadsimtam bija nozīmīga Bizantijas pilsēta.

1071. gadā seldžuku sultāns Alparslans uzvarēja bizantiešus Manzikertas kaujā un tas ļāva 1073. gadā anektēt Ankaru. 1356. gadā osmaņu bejs Orhans I ieņēma Ankaru un tā iekļāvās Osmaņu impērijā.

Pēc Osmaņu impērijas sakāves 1.pasaules karā valsts tika sadalīta grieķu, franču, britu un itāliešu ietekmes zonās. Šiem spēkiem pretojās turku nacionālisti ar Mustafa Kemalu priekšgalā, kurš izvēlējās Ankaru par savu rezidenci. 1923. gada 29. oktobrī Turcija tika proklamēta par republiku, bet jau 1923. gada 13. oktobrī Ankara kļuva par Turcijas galvaspilsētu.