Ziemeļamerika

Vikipēdijas raksts

Ziemeļamerikas politiskā karte

Ziemeļamerika ir trešais lielākais kontinents pēc platības un ceturtais lielākais - pēc iedzīvotāju skaita. Tas robežojas ar Ziemeļu ledus okeānu ziemeļos, ar Atlantijas okeānu - ziemeļaustrumos un austrumos, ar Karību jūru - dienvidaustrumos, un ar Kluso okeānu - dienvidrietumos un rietumos. Kontinenta platība ir 24 230 000 kvadrātkilometru (9 355 000 kvadrātjūdzes). Tiek lēsts, ka 2001. gadā iedzīvotāju skaits bija 454 225 000.

Ziemeļamerika atrodas ziemeļos pasaules daļai, kuru dēvē par Jauno Pasauli, Rietumu puslodi vai vienkārši - par Ameriku. Ziemeļamerika ir savienota tikai ar Dienvidameriku, šo savienojumu šaurākajā vietā dēvē par Panamas zemesšaurumu. Saskaņā ar dažiem avotiem, Ziemeļamerikas robeža ir nevis Panamas zemesšaurums, bet gan Tehuantepekas zemesšauruma šaurākā vieta starp Meksikas līci un Kluso okeānu, un šo reģionu starp šiem zemesšaurumiem dēvējot par Centrālameriku. Tomēr plašāk ir izplatīts uzskats, ka Centrālamerika ir Ziemeļamerikas sastāvdaļa.

[izmainīt šo sadaļu] Fiziskās iezīmes

Ziemeļamerikā var izšķirt četrus lielus reģionus: centrālās zemienes, vai lielās prērijas, kas izstiepušās no Meksikas līča līdz Kanādas arktikai, ģeoloģiski jaunas; kalnaini rietumi, ieskaitot Klinšu kalnus, Lielo baseinu, Kaliforniju un Aļasku; ar pacēlumiem, bet relatīvi līdzeno Kanādas vairogu plakankalni ziemeļaustrumos; un daudzveidīgo austrumu reģionu, kas ietver Apalaču kalnus, piekrastes līdzenumu līdz Atlantijas piekrastei, un Floridas pussalu. Meksika, ar tās garajām plakankalnēm, ūdenskritumiem galvenokārt rietumu reģionos, kaut gan austrumpiekrastes līdzenumos tās izstieptas līdz līcim.

Rietumu kalni ir sašķelti vidusdaļā, klinšainajos apgabalos un piekrastes apgabalos Kalifornijā, Oregonā un Vašingtonas štatā, ar Lielo Baseinu -- apgabalos ar mazāku platību -- starp tiem. Augstākā virsotne ir Denali Aļaskā.

Kopš 1931. gada Regbiju, Ziemeļdakotā, oficiāli uzskata par Ziemeļamerikas ģeogrāfisko centru. Atrašanās vieta ir atzīmēta ar 4,5 metrus (15 pēdas) lielu akmens obelisku.

[izmainīt šo sadaļu] Reģionālais un politiskais iedalījums

Kontinentā ir trīs lielas un relatīvi bieži apdzīvotas valstis: Kanāda (dažas lielas salas Ziemeļamerikas krastos pieder Kanādai, ieskaitot Vankūveras salu un Karalienes Šarlotes salas rietumos, Prinča Edvarda salu, Ņūfaundlendu un Keipbretona salu austrumos, un Elsmīra salu, Bafina salu, un Viktorijas salu ziemeļos); Meksika (ieskaitot Reviljahihedo arhipelāgu un salīdzinoši mazākas salas tuvāk piekrastei); un lielākā daļa Amerikas Savienoto Valstu (ieskaitot Aleutu salas, Aļasku, bet ne ASV Havaju štatu, kas atrodas Klusajā okeānā).

Kontinenta galējajās dienvidu daļās, relatīvi mazajā apgabalā sauktā par Centrālameriku, ir valstis: Beliza, Kostarika, Salvadora, Gvatemala, Hondurasa, Nikaragva un Panama.

Amerikas Savienotās Valstis un Kanāda dažreiz dēvē par Angloameriku, kamēr pārējo Ziemeļameriku (neieskaitot Grenlandi un dažas salas) un Dienvidameriku - par Latīņameriku.

Apzīmējums "Ziemeļamerika" tiek lietots arī citur, ne tikai ģeogrāfijā, tas var nozīmēt dažādas lietas dažādiem cilvēkiem. Daudziem ASV amerikāņiem un kanādiešiem apzīmējums ir tikai vispārīgā lietošanā, tiek bieži lietots, lai apzīmētu tikai "tikai Amerikas Savienotās Valstis un Kanādu", neietverot Meksiku un Centrālamerikas valstis, ja vien kontekstā tas nav skaidri pateikts, tām arī jābūt iekļautām (piemēram, specifiski attiecībā uz Meksiku, kad runāts tiek par NAFTA). Tas ir kultūras un ekonomikas aspektu dēļ, jo ASV un Kanāda ir daudz līdzīgākas viena otrai, salīdzinot ar pārējām Ziemeļamerikas valstīm. Meksikāņi tomēr apzinās, ka ir Ziemeļamerikas daļa un un vēlas tikt uzskatīti par tās daļu. Bet Centrālamerikas iedzīvotāji lielākoties neiebilst, ka viņus dēvē par centrālamerikāņiem.

Ziemeļamerikas satelītuzņēmumi

Dienvidaustrumos kontinenta malā atrodas salu ķēdes, teritorijas sauktas par Antiļu vai Karību salām, kas ietver:

• Angilju (Britu kolonija)
• Antigvu un Barbudu
• Arubu (Nīderlandes daļa)
• ASV Virdžīnu salas (ASV teritorija)
• Bahamas
• Barbadosu
• Britu Virdžīnu salas (Britu kolonija)
• Dominiku
• Dominikānu
• Grenādu
• Gvadelupu (Francijas daļa)
• Haiti
• Jamaiku
• Kaimanu salas (Britu kolonija)
• Kubu
• Martiniku (Francijas daļa)
• Monseratu (Britu kolonija)
• Navasas salas (ASV teritorija)
• Nīderlandes Antiļu salas (Nīderlandes daļa)
• Puertoriko (ASV teritorija)
• Sentkitsu un Nevisu
• Sentlūsiju
• Seintvinsentu un Grenadīnas
• Trinidādu un Tobāgo
• Tērksu un Kaikosu (Britu kolonija)

Atrodoties Atlantijas okeānā, bet ievērojot ka ir daļa no kontinenta ir Bermuda, Britu kolonija; Grenlande, Dānijas republikas daļa, lielākā sala pasaulē, atrodas tālu ziemeļos no kontinenta, Kanādas austrumos Nunavutas teritorijā; un Senpjēra un Mikelona, atrodama Kanādas krastos, pēdējā no Francijas teritorijām Amerikas ziemeļos.

[izmainīt šo sadaļu] Politiskais iedalījums - platību un iedzīvotāju skaita dati

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

• http://www.america-norte.com/america-norte-mapa.htm

Pasaules kontinenti

Āfrika

Antarktīda

Austrālija

Dienvidamerika

Eirāzija

Ziemeļamerika

Pasaules daļas

Amerika

Āzija

Eiropa

Okeānija