Grenlande
Vikipēdijas raksts
|
|||||
 |
|||||
| Teritorijas statuss | Dānijas autonomā teritorija |
||||
| Valsts valoda | kalālisuta valoda dāņu valoda |
||||
| Galvaspilsēta | Nūka | ||||
| Platība | 2 166 086 km² | ||||
| Iedzīvotāju skaits (2005) | 57 024 | ||||
| Valūta | Dānijas krona/DKK | ||||
| Laika zona | UTC no -4 līdz 0 | ||||
| Interneta domēns | .GL | ||||
| Starptautiskais tālsarunu kods | +299 | ||||
Grenlande ir lielākā sala pasaulē un pieder Dānijai. Gandrīz visa Grenlande atrodas aiz Ziemeļu polārā loka. Salu klāj (85% no Grenlandes kopējās platības) pastāvīga ledus sega (1524 m bieza), un tā ir reti apdzīvota (0,16 cilvēki uz kvadrātkilometru). 55 000 Grenlandes iedzīvotāju dzīvo galvaspilsētā Gothobā. Salā ir arī 16 mazpilsētas un 66 citas apdzīvotas vietas. Tur nav ne ceļu, ne dzelzceļu, pārvietoties var tikai ar lidmašīnu vai kuģi.
Grenlandes pamatiedzīvotāji ir inuīti (tulkojumā nozīmē "cilvēks"). Inuīti vēl joprojām ir sastopami plašās Kanādas un Grenlandes teritorijās. Kad inuīti dodas medībās, viņi ceļ pagaidu mājas no sniega un ledus, ko sauc par iglu. Inuīti pārtiek no nomedītā jeb no ziemeļbriežiem, roņiem, valzirgiem un zivīm. Tādi vārdi kā "kajaks" (maza ar ādu apvilkta laiva) un "anoraks" (ziemas jaka ar kapuci) ir aizgūti no inuītu valodas. Galvenā reliģija Grenlandē ir kristietība. Luterāņi ir 99% Grenlandes iedzīvotāju bet 1% ir katoļi.
Grenlandes zvejas zona plešas 1 000 000 kvadrātkilometru platībā. 80% valsts zivju eksporta nodrošina garneles, bet mencas, laši, pikšas un citas zivis — pārējos 20%. Grenlandes robotā krasta līnija stiepjas 39315 km garumā. Lielākā daļa cilvēku dzīvo piekrastē un nodarbojas ar zvejniecību. Golfa straumes ietekmē dienvidu piekrastē jūra neaizsalst. Grenlandes klimatā var iodzīvot zemi augi ar seklu sakņu sistēmu, piemēram, rododendrs, arktiskā magone, akmeņlauzīte un mellene.
|
|
Šis ar ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
