See also ebooksgratis.com: no banners, no cookies, totally FREE.

CLASSICISTRANIERI HOME PAGE - YOUTUBE CHANNEL
Privacy Policy Cookie Policy Terms and Conditions
Gvatemala - Vikipēdija

Gvatemala

Vikipēdijas raksts

República de Guatemala
Gvatemalas Republika
Gvatemalas Republikas karogs Gvatemalas Republikas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
DevīzeLibre Cresca Fecundo
HimnaHimno Nacional de Guatemala
Location of Guatemala
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Gvatemala
890) 14°38′N 90°30′W
Valsts valodas spāņu valoda
Valdība Konsticionāla republika
 -  Prezidents Alvaro Koloms Kabaleross (Álvaro Colom Caballeros)[1]
 -  Viceprezidents Rafaels Espada (Rafael Espada)[1]
Neatkarība1 no Spānijas 
 -  Deklarēta 1821. gada 15. septembrī 
Platība
 -  Kopā 108 890 km² (106.)
 -  Ūdens (%) 0,4
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2007 g. 12 728 111 (70.)
 -  Blīvums 134,6/km² (85.)
IKP (PPP) 2005. gada aprēķins
 -  Kopā $63,78 miljardi (71.)
 -  Uz iedzīvotāju $4 115 (116.)
Džini koef. (2002) 51,1 (augsts
HDI (2007) 0.689 (vidējs) (118.)
Valūta kvecals (GTQ)
Laika zona (UTC-6)
Interneta domēns .gt
ISO 3166-1 kods 320 / GTM / GT
Tālsarunu kods +502

Gvatemalas kultūru veido senās maiju civilizācijas un spāņu ievestās katoļu ticības apvienojums. Mūsdienās vairāk nekā puse iedzīvotāju ir tiešie maiju pēcteči, kas dzīvo kalnu ciematiņos, pārējie ir indiāņu un spāņu izcelsmes. Daudzi maiji strādā pie bagātajiem zemes īpašniekim, kuri audzē kafijkokus, cukurniedres un banānus. Tās ir galvenās Gvatemalai peļņu nesošās lauksaimniecības nozares. Vēl valsts eksportē svaigi griestus ziedus, pārsvarā rozes, kuras audzē Antigvas apkārtnes ielejās.

[izmainīt šo sadaļu] Iedzīvotāji

Tagadējā Gvatemala bija senās maiju civilizācijas centrs. Maiju civilizācijas uzplaukumu laiks bija no 300. – 900. m.ē. gadam. Gandrīz puse gvatemaliešu ir seno maiju vai citu indiāņu pēcnācēji. Otra puse ir metisi, viņu priekšteči ir cēlušies no eiropiešiem un indiāņiem. 60% iedzīvotāji ir nodarbināti lauksaimniecībā. Vietējam patēriņam tiek audzēti graudaugi un augļi, savukārt kafijkoki ir svarīgākā eksportkultūra. Gvatemala ir viena no lielākajām kardamona sēklu audzētājām pasaulē. Pēc vairākām nemierīgām desmitgadēm, kurās valstī valdīja diktatūra un plosījās pilsoņkarš, Gvatemalā beidzot ir miers. Lielākās problēmas valstī ir veselības aprūpē un izglītībā. Piemēram, 39% pieaugušo sieviešu neprot lasīt vai rakstīt.

[izmainīt šo sadaļu] Ārējās saites

[izmainīt šo sadaļu] Atsauces un piezīmes

  1. 1,0 1,1 Informācija par valsts līderiem ir atjaunota 2008. gada 13. maijā


aa - ab - af - ak - als - am - an - ang - ar - arc - as - ast - av - ay - az - ba - bar - bat_smg - bcl - be - be_x_old - bg - bh - bi - bm - bn - bo - bpy - br - bs - bug - bxr - ca - cbk_zam - cdo - ce - ceb - ch - cho - chr - chy - co - cr - crh - cs - csb - cu - cv - cy - da - de - diq - dsb - dv - dz - ee - el - eml - en - eo - es - et - eu - ext - fa - ff - fi - fiu_vro - fj - fo - fr - frp - fur - fy - ga - gan - gd - gl - glk - gn - got - gu - gv - ha - hak - haw - he - hi - hif - ho - hr - hsb - ht - hu - hy - hz - ia - id - ie - ig - ii - ik - ilo - io - is - it - iu - ja - jbo - jv - ka - kaa - kab - kg - ki - kj - kk - kl - km - kn - ko - kr - ks - ksh - ku - kv - kw - ky - la - lad - lb - lbe - lg - li - lij - lmo - ln - lo - lt - lv - map_bms - mdf - mg - mh - mi - mk - ml - mn - mo - mr - mt - mus - my - myv - mzn - na - nah - nap - nds - nds_nl - ne - new - ng - nl - nn - no - nov - nrm - nv - ny - oc - om - or - os - pa - pag - pam - pap - pdc - pi - pih - pl - pms - ps - pt - qu - quality - rm - rmy - rn - ro - roa_rup - roa_tara - ru - rw - sa - sah - sc - scn - sco - sd - se - sg - sh - si - simple - sk - sl - sm - sn - so - sr - srn - ss - st - stq - su - sv - sw - szl - ta - te - tet - tg - th - ti - tk - tl - tlh - tn - to - tpi - tr - ts - tt - tum - tw - ty - udm - ug - uk - ur - uz - ve - vec - vi - vls - vo - wa - war - wo - wuu - xal - xh - yi - yo - za - zea - zh - zh_classical - zh_min_nan - zh_yue - zu -