Florida

Vikipēdijas raksts

Florida Florida
Vispārēja informācija
Oficiālā valoda:	angļu valoda
Galvaspilsēta:	Talahasī
Lielākā pilsēta:	Maiami
Kad iestājās ASV:	1845. gada 3. marts
Laika josla:	pussalā - UTC-5 ziemeļrietumos - UTC-6
Saīsinājumi:	Fla. FL US-FL
Mājaslapa:	www.myflorida.gov
Iedzīvotāji
Iedzīvotāju skaits (2006):	18 089 888 (4. vieta ASV)
Iedzīvotāju blīvums:	117,3/km² (8. vieta ASV)
Vidējie ieņēmumi uz saimniecību:	40 171 $ (36. vieta ASV)
Rasu sastāvs:	baltie - 81,47% melnie - 16,31%
Reliģijas:	protestanti - 54% katoļi - 26% nereliģiozi - 14%
Ģeogrāfija
Platība:	170 304 km² (22. vieta ASV)
Garums:	800 km
Platums:	260 km
Ūdens platība:	17,9 %
Augstākais punkts:	Britona kalns, 105 m
Vidējais augstums:	30 m
Zemākais punkts:	0 m

Florida - viens no Amerikas Savienoto Valstu štatiem, atrodas dienvidaustrumu reģionā. Floridas galvaspilsēta ir Talahasī, 2007. gada martā štata gubernators ir Čārlijs Krists.

Lielākā daļa štata atrodas uz Floridas pussalas. Florida ziemeļos robežojas ar Alabamas un Džordžijas štatiem, taču no pārējām pusēm štatu ieskauj ūdens - austrumos Atlantijas okeāns, dienvidos - Floridas šaurums un rietumos - Meksikas līcis. Spāņu valodā vārds Florida nozīmē ziediem klāts, puķains.

Pussalu atklāja Huans Ponss de Leons (Juan Ponce de León) 1513. gada 27. martā, kas tajā laikā bija Lieldienu Svētdiena. Tajā laikā Florida tika nosaukta par Pascua Florida - "ziediem bagātās Lieldienas".

Satura rādītājs 1 Ģeogrāfija 2 Klimats 3 Vēsture 4 Likumdošana un pārvalde 5 Nodokļu sistēma

[izmainīt šo sadaļu] Ģeogrāfija

Floridas štats ir izvietots uz garas, šauras pussalas - Floridas pussalas, kas nodala Meksikas līci no Atlantijas okeāna. Štats ziemeļos robežojas ar Džordžijas štatu un rietumos ar Alabamas štatu. Florida atrodas netālu no Karību salām - vistuvāk atrodas Bahamu salas un Kuba.

Augstākais punkts Floridā ir 105 metru augstais Britona kalns.

[izmainīt šo sadaļu] Klimats

Floridā pārsvarā ir subtropu klimats, pašos Floridas dienvidos ir īsts tropu klimats. Floridā saule spīd 300 dienas gadā. Pārsvarā tikai divi gadalaiki - karstā sezona un lielā karstuma sezona. Floridas klimatu ietekmē arī Golfa straume. Floridā katru gadu plosās viesuļvētras, kas rada milzu postījumus. Siltā klimata dēļ sniegs šeit ir ļoti reti.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

Arheoloģiskie izrakumi Floridā liecina par to, ka šī vieta ir bijusi apdzīvota jau vairākus tūkstošus gadu pirms šeit apmetās eiropieši. No daudzajām iezemiešu ciltīm, lielākās ir bijušas kalusi, tekesti, timukuāni un tokobago.

Spāņu jūrasbraucējs Huans Ponss de Leons atklāja šo zemi Lieldienu svētdienā, 1513. gada 27. martā. Spāņi to nosauca par Pascua Florida. Vēlāk Florida tika nosaukta par La Florida. Simt gadu laikā pēc atklāšanas laikā šo zemi sāka apdzīvot gan spāņi, gan franči. Spānis Tristans de Luna (Don Tristan de Luna) 1559. gadā sāka veidot Pensakolu, kas bija pirmā Eiropiešu kolonija patreizējā ASV teritorijā, taču viņa kolonijas būvēšanu partrauca viesuļvētra. Sešus gadus vēlāk, 1565. gadā, Pedro Menendezs Aviless (Pedro Menéndez de Avilés) nodibināja Sentaugustīnu (Saint Augustine), kas bija pirmā pastāvīgā eiropiešu kolonija Floridā. Šīs divas pilsētas kļuva par angļu un spāņu koloniju galvaspilsētām attiecīgi Floridas austrumus un rietumos.

Floridas brīvā teritorija samazinājās, nodibinoties angļu kolonijām Floridas ziemeļos un franču kolonijām Floridas rietumos. Tā Floridā valdīja 3 lielvaras - Spānija, Lielbritānija un Amerika. Vēlāk kontroli pār Floridu ieguva viena no tām - Amerika. Spānija piekāpās amerikāņiem pati pēdējā ar Adamsa-Onīsa līgumu, kas tika abpusēji parakstīts 1819. gadā. Saskaņā ar šo vienošanos Spānija atdeva Floridu Amerikai, bet Amerika atteicās no Teksasas. 1845. gada 3. martā Florida kļuva par Amerikas Savienoto Valstu 27. štatu. 1861. gada 10. janvārī Florida izstājās no Savienotajām Valstīm un lika pamatus Amerikas Konfederācijai. 1861. gada 10. februārī, Florida pievienojās Amerikas Konfederācijai. Pēc Konfederācijas krišanas 1865. gadā Florida 1868. gada 25. jūnijā atkal pievienojās Savienotajām Valstīm. Līdz 20. gadsimta vidum Florida bija vismazāk apdzīvotākais ASV Dienvidu štats, taču mūsdienās tas ir ceturtais lielākais Dienvidu štats pēc iedzīvotāju skaita.

[izmainīt šo sadaļu] Likumdošana un pārvalde

Floridas štata pārvaldes funkcijas, pamatstruktūra, pienākumi ir definēti Floridas konstitūcijā, kurā ir noteikta štata likumdošana, kā arī noteiktas cilvēktiesības. Floridas leģislatūra ir augstākais Floridas štata lēmējorgāns, kas sastāv no Senāta un Palātas. Senāts sastāv no 40 locekļiem, bet Palāta sastāv no 120. Pašreizējais Floridas štata gubernātors ir Republikānis Džebs Bušs (Jeb Bush), pašreizējā ASV prezidenta Džordža V. Buša brālis, bijušā ASV prezidenta Džordža H.V. Buša dēls.

Floridas štatu vienmēr ir pārvaldījuši demokrāti, taču pēdējos gados līdz ar straujo populācijas palielināšanos, palielinājās arī republikāņu īpatsvars, sadalot štatu starp divām partijām - republikāņiem un demokrātiem.

[izmainīt šo sadaļu] Nodokļu sistēma

Florida ir viens no deviņiem ASV štatiem, kas neiekasē ienākuma nodokli. Štata pārdošanas nodokļa likme ir 7 procenti.

ASV politiskais iedalījums
ASV štati	Aidaho · Aiova · Alabama · Aļaska · Arizona · Ārkanzasa · Delavēra · Dienviddakota · Dienvidkarolīna · Džordžija · Florida · Havajas · Ilinoisa · Indiāna · Jūta · Kalifornija · Kanzasa · Kentuki · Kolorādo · Konektikuta · Luiziāna · Masačūsetsa · Mena · Mērilenda · Mičigana · Minesota · Misisipi · Misūri · Montāna · Nebraska · Nevada · Ņūdžersija · Ņūhempšīra · Ņujorka · Ņūmeksika · Ohaio · Oklahoma · Oregona · Pensilvānija · Rietumvirdžīnija · Rodailenda · Teksasa · Tenesī · Vaiominga · Vašingtona · Vērmonta · Virdžīnija · Viskonsina · Ziemeļdakota · Ziemeļkarolīna
Federālais apgabals	Kolumbijas apgabals
Salu teritorijas	Amerikāņu Samoa · Guama · Ziemeļu Marianas Salas · Puertoriko · ASV Virdžīnas
Mazās salas	Beikera sala · Houlenda sala · Džērvisa sala · Džonstona atols · Kingmena rifs · Midveja atols · Navasas sala · Palmiras atols · Veika sala