Haizivs
Vikipēdijas raksts
| Haizivs | ||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Melnspuru rifu haizivs (Carcharhinus melanopterus) |
||||||||||
|
||||||||||
Haizivis ir plēsīgas jūras zivis. Tās pieder pie skrimšļzivju klases virskārtas.
Haizivīm raksturīgākā pazīme ir skrimšļa skelets. Tām nav žaunu vāku, bet ir tikai žaunu spraugas. Tām nav arī peldpūšļa, tāpēc šīm zivīm nepārtraukti ir jāpeld, lai nenosmaktu un lai negrimtu. Haizivju āda ir īpatnēja, jo tā ir klāta ar ļoti sīkām zvīņām. Visām haizivīm ir iekšējā apaugļošanās un haizivis var pieskaitīt pie dzīvdzemdētājām. Haizivīm ir ļoti labi attīstīta oža - tās sajūt asinis no ļoti liela attāluma. Haizivīm ir vāja redze. Ja jūrā nākas sastapties ar haizivi, tad jāpaliek nekustīgi guļam, jo haizivs var neredzēt cilvēku, taču ļoti jutīgi uztver elektriskos impulsus, ko izdala cilvēka locītavas, kad tas mēģina aizbēgt.
[izmainīt šo sadaļu] Vaļhaizivis
Pietiekami miermīlīgas un ļoti lielas zivis. Garums var sasniegt gandrīz 20 metrus un svars var būt ap 14 tonnām. Barojas, galvenokārt kāšot jūras ūdeni.
[izmainīt šo sadaļu] Baltā haizivs
Visplēsīgākā haizivs. Ķermeņa izmēri var sasniegt 10 metrus un masa aptuveni 3 tonnas. Tā barojas no lielām zivīm, pat ar savas sugas māsām, un lieliem jūras dzīvniekiem. Šī haizivs var uzbrukt arī cilvēkam, un tāpēc to dažkārt sauc par cilvēkēdāju.
|
|
Šis raksts saistībā ar bioloģiju ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to |
