Brisele

Vikipēdijas raksts

Brisele (Brussel/Bruxelles) - pilsēta Beļģijas centrālajā daļā. Beļģijas lielākā pilsēta un galvaspilsēta. Beļģijas daļas - Flandrijas galvaspilsēta, kaut arī pati pilsēta administratīvi neatrodas Flandrijā, bet veido atsevišķu Beļģijas daļu - galvaspilsētas reģionu ar divām valsts valodām - franču un flāmu.

Brussel / Bruxelles

Iedzīvotāji (2005)

ap 143 000
1 019 022 (aglom.)

Rakstos no

979.g

Pilsēta no

1229.g

Citi nosaukumi

Brussels (angļu)
Brüssel (vācu)
Brussele (valoņu)

reģions

galvaspilsētas

province

Mājaslapa

www.bruxelles.be

Wikimedia Commons ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skat.:

Category:Brussel - Bruxelles

Briseles rātsnams naktī

Manneken Pis strūklaka - viens no Briseles simboliem

Pašā Briseles municipalitātē ir tikai apmēram 143 000 iedzīvotāju, tomēr visā Briseles aglomerācijā, kas faktiski ir viena pilsēta, ir vairāk kā miljons iedzīvotāju.

Brisele bieži tiek uzskatīta par Eiropas Savienības galvaspilsētu, jo divas no trijām galvenajām ES instutūcijām atrodas Briselē - Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Padome.

Brisele ir arī NATO galvenās mītnes vieta, kā arī Rietumeiropas Savienības un EUROCONTROL galvenās mītnes vieta.

[izmainīt šo sadaļu] Vēsture

979.gadā Lejaslotringas grāfs Kārlis uzceļ cietoksni. XII gs pilsēta kļūst par lielu pieturas punktu ceļā no Briges uz Ķelni.

1695.gadā pilsētu ieņem un noposta Francijas karaļa Luija XIV karaspēks.

1830.gadā Briselē sākas Beļģijas revolūcija pret Nīderlandes varu, un 1831.gadā kļūst par Beļģijas galvaspilsētu.

1940.gada 10.maijā Briseli bombardē vācu aviācija.

[izmainīt šo sadaļu] Ievērojamākās vietas

Atomium - 103 metrus augsta dzelzs atoma skulptūra - viens no Briseles simboliem. Uzstādīta EXPO-58 laikā.
Lielais laukums (Grand-Place/Grote Markt) - centrālais vecpilsētas laukums ar rātsnamu un ģilžu namiem.
Manneken Pis - strūklaka, kas attēlo čurājošu puisēnu, viens no pilsētas simboliem.
La Monnaie/De Munt - Briseles opera.

[izmainīt šo sadaļu] Cilvēki

Briselē dzimuši:

Alberts I (Albert I) (1875-1934) - Beļģijas karalis (1909-1934)
Alberts II (Albert II) (1934-) - Beļģijas karalis (1993-)
Pjērs Alešinskis (Pierre Alechinsky) (1927-) - mākslinieks
Boduēns I (Baudouin I) (1930-1993) - Beļģijas karalis (1951-1993)
Jans Brēgels Vecākais (Jan Brueghel de Oude) (1568-1625) - gleznotājs
Žaks Brels (Jacques Brel) (1929-1978) - franču dziedātājs
Žans-Klods van Damme (Jean-Claude Van Damme) (1960-) - aktieris
Pjērs Deliņs (Pierre Deligne) (1944-) - matemātiķis
Erže (Hergé) (1907-1983) - komiksu mākslinieks
Lāra Fabiāna (Lara Fabian) (1970-) - dziedātāja
Andrē Frankvēns (André Franquin) (1924-1997) - komiksu mākslinieks
Jans Baptists van Helmonds (Jan Baptist van Helmont) (1580-1644) - ķīmiķis
Odrija Hepberna (Audrey Hepburn) (1929–1993) - aktrise
Edgars P. Jakobss (Edgar P. Jacobs) (1904-1987) - komiksu mākslinieks
Margarita Jursenāra (Marguerite Yourcenar) (1903-1987) - franču rakstniece
Hulio Kortāsars (Julio Cortázar) (1914-1984) - argentīnišu rakstnieks
Anrī Lafontēns (Henri La Fontaine) (1854-1943) - jurists, 1913.gada Nobela Miera prēmija
Leopolds II (Léopold II) (1835-1909) - Beļģijas karalis (1865-1909)
Leopolds III (Léopold III) (1901-1983) - Beļģijas karalis (1934-1951)
Klods Levī-Stross (Claude Lévi-Strauss) (1908-) - franču antropologs
Braiens Molko (Brian Molko) (1972-) - dziedātājs, grupas Placebo līderis un vokālists
Pols Otlē (Paul Otlet) (1868-1944) - bibliogrāfs
Pejo (Peyo) (1928-1992) - komiksu mākslinieks
Žozefs Plato (Joseph Plateau) (1801-1883) - fiziķis
Pols-Anrī Spāks (Paul-Henri Spaak) (1899-1972) - politiķis
Totss Tīlemanss (Toots Thielemans) (1922-) - džeza mūziķis
Filips Tiss (Philippe Thys) (1890-1971) - riteņbraucējs
Emīls Vandervelde (Emile Vandervelde) (1866-1938) - politiķis
Vezālijs (Vesalius) (1514-1564) - anatoms