Viļamovice
Vikipēdijas raksts
|
|||
| Iedzīvotāju skaits (2005) | 2 900 | ||
| Pilsēta | ap 1235. gadu | ||
| Citi nosaukumi | vācu - Wilmesau viļamoviešu - Wymysoj |
||
| Vojevodiste | Silēzijas vojevodiste | ||
| Apriņķis | Beļsko apriņķis | ||
| Mājaslapa | http://www.miasto.wilamowice.pl/ | ||
| Koordinātes | |||
Viļamovice (Wilamowice) - pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistē uz austrumiem no Čehovices-Dzedzices.
Pilsētā līdz Otrajam pasaules karam bija izplatīta vietējā valoda - viļamoviešu valoda (pašnosaukums - Wymysiöeryś), kas, pēc pētnieku domām ir centrālvācu dialekta forma ar nīderlandiešu, frīzu, poļu un lejasvācu valodu ietekmi. Pilsētā dzimušais dzejnieks Florians Besiks (Florian Biesik, 1849 - 1924/1931), kurš rakstīja viļamoviešu valodā, izveidoja šīs valodas literāro formu. Pēc Otrā pasaules kara komunistiskās varas iestādes aizliedza valodas lietošanu. Kaut arī 1954. gadā aizliegums tika atcelts, mūsdienās valodu zin tikai apmēram 70 cilvēku, vairums no tiem vecāka gadagājuma.
Pilsētā dzimis viens no redzamākajiem baroka laika sārmatiešu dzejniekiem Jans Gaviņskis (Jan Gawiński, ap 1622 - ap 1684) un Ļvivas arhibīskaps, Ļvivas universitātes teoloģijas profesors, rektors un katoļu svētais Juzefs Biļčevskis (Józef Bilczewski, 1860 - 1923).
