Veterns
Vikipēdijas raksts
| Veterns | |
|---|---|
 |
|
| Koordinātes: | 58°24'Z 14°36'A |
| Platība: | 1 912 km2 |
| Maks. garums: | km |
| Vid. dziļums: | 39,9 m |
| Maks. dziļums: | 128 m |
| Tilpums: | 77,6 km3 |
| Augstums vjl.: | 88,5 m |
| Izteka: | Mūtala |
| Sateces baseins: | 4 503 km2 |
| Sateces baseina valstis: | Zviedrija |
| Salas: | Visingsö un citas |
| Apdz. vietas krastos: | Hūskvārna Jenčēpinga Karlsborga Mūtala |
Veterns (zviedriski - Vättern) ir pēc platības otrs lielākais ezers Zviedrijā. Piektais lielākais ezers Eiropā. Iegarenas formas ezers Zviedrijas dienvidu - centrālajā daļā. Kaut arī ezera nosaukums zviedriski līdzinās vārdam vatten ("ūdens"), tā etimoloģija ir neskaidra un visdrīzāk nav saistīta ar vārdu "ūdens".
Ezera līmenis tiek regulēts kopš 1930jiem gadiem. No ezera iztek Mūtala (Motala), kas tālāk kļūst par regulētu kanālu un ietek Baltijas jūrā. Ezera ziemeļu daļā atrodas ainavisks līcis ar zemiem krastiem - Alsens. Ap 62% no baseina klāj mežs un purvi, ap 26,7% - lauksaimniecības zeme. Ūdens apmaiņas periods - 55,9 gadi.
Ezera ūdens ir ļoti dzidrs un tīrs un tiek izmantots kā dzeramais ūdens. Kaut arī pirms nokļūšanas ūdensvadā tas tiek nedaudz attīrīts, ezera ūdens ir droši dzerams. 31 sugas zivs. Ezerā populāra zveja. Piekraste vietām ļoti ainaviska (Ombergs).
Vairākās Baltijas jūras attīstības stadijās (Baltijas ledus ezers, Joldijas jūra, Ancilus ezers) pēc ledus laikmeta Veterns ir bijis daļa no Baltijas jūras baseina. Par atsevišķu ezeru Veterns kļuva aptuveni pirms 8000 gadiem.
